|
|
Sakums » Nopietni par nopietno
Paulo Vienmēr ir bijis viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem :) tāpēc arī man radās doma padalīties ar viņa citātu kolekciju…
Nav svarīgi, ar ko cilvēks nodarbojas, - ikviens spēlē galveno lomu uz pasaules vēstures skatuves. Un parasti viņš to nezina.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai
skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais
uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus
sadodas rokās, lai tev palīdzētu.
Uz zemes viss nepārtraukti pārveidojas, jo zeme ir dzīva… un
tai ir dvēsele. Mēs esam daļa no šīs dvēseles, un tomēr mēs gauži reti
pamanām, ka tā rūpējas par mums.
Ikviena lieta zemes virsū var pastāstīt par jebkuru citu lietu.
Dažam pietiek atvērt grāmatu vienalga kādā lappusē vai ieskatīties
cilvēka plaukstā, citam labāk veicas ar kārts atsegšanu vai putnu
lidojuma vērošanu.
Lai kam cilvēks pievērstu uzmanību, viņš var atrast saistību ar
šī brīža pieredzi. Ne jau lietas
...
Lasīt tālak »
|
Amor vincit omnia. - Mīlestība uzvar visu.
Amicus verus - rara avis. - Patiess draugs ir rets putns
Amicitia nisi inter bonos esse non potest. - Draudzība iespējama tikai starp krietniem cilvēkiem. /Cicerons/
Bellum se ipsum alit. - Karš pats sevi baro (t.i. karš rada jaunu karu).
Dulce et decorum est pro patria mori. - Tīkami un skaisti ir mirt par tēviju (Horācijs). /Horācijs Bušnels/
Dum spiro, spero. - Kamēr elpoju, ceru. /Cicerons/
Ex nihilo nihil fot. - No nekā nekas nerodas.
Fugit irreparabile tempus. - Aizsteidzas neatgriežamais laiks.
Faber est suae quisque fortunae. - Katrs ir pats savas laimes kalējs.
Fortuna est caeca. - Laime ir akla. /Cicerons/
Gutta cavat lapidem non vi, sed saepe cadendo. - Piens izdobj akmeni ne ar spēku, bet ar nemitīgu pilēšanu. /Latimers/
Homo sum, humani nil a me alienum puto. - /Es esmu cilvēks un domāju, ka nekas cilvēcisks man nav svešs. /Terēncijs/
Historia magistra vitae. - Vēsture ir dzīves skol
...
Lasīt tālak »
|
Žurnāla
"Foreign Affairs" šāgada marta–aprīļa numurā divi ASV profesori — Kīrs
Lībers (Keir A. Lieber) un Derils Press (Daryl G. Press) — publicējuši
rakstu ASV kodolpārākuma izaugsme (The Rise of U.S. Nuclear Primacy).
Raksta autori apgalvo, ka pamats, uz kura pēdējos 40 gadus veidota
starptautiskā stratēģiskā stabilitāte, izzūd un iesākas neierobežotas
ASV stratēģiskās dominances ēra.
Runa ir par tā saukto MAD (mutually assured destruction — drošu
abpusēju iznīcināšanu. Starp citu, angliski tas nozīmē arī ārprātīgs,
traks — aut. piez.). Gandrīz pusgadsimtu spēcīgākās pasaules
kodollielvalstis — ASV un Padomju Savienība — bija spiestas ierobežot
savu ārpolitisko agresivitāti, jo skaidri zināja, ka, izraisoties
trešajam pasaules karam, tās tiks iznīcinātas, proti, nevienai no
valstīm nepiemita spēja dot tādu pirmo kodoltriecienu, kas pilnībā
iznīcinātu otras valsts spēju dot iznīcinošu prettriecienu. Tādējādi
kodolkara uzsākšana bija līdzvērtīga kolektīvai p
...
Lasīt tālak »
|
Tūdaļ
pēc pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas 1957. gadā sākās arī
pētījumi, kā neitralizēt pretējās puses palaistos satelītus. Pirmo
mēģinājumu notriekt pašu palaistu pavadoni ar raķeti, kas izšauta no
lidmašīnas B–58, 1959. gada 3. septembrī izdarīja amerikāņi, taču
raķete eksplodēja pirms laika. Tā paša gada 13. oktobrī eksperimentu
atkārtoja, raķeti izšaujot no lidmašīnas B–47. Šoreiz tā eksplodēja
tikai 6,4 kilometru attālumā no satelīta Explorer–6, uz kuru bija
nomērķēta, un to varēja uzskatīt par vērā ņemamu panākumu.
Ņikitas Hruščova blefs Ļoti ticams, ka ASV necenstos attīstīt pretsatelītu
tehnoloģijas, ja vien PSRS līderis Ņikita Hruščovs nebūtu lepni
paziņojis, ka PSRS štancē kodolraķetes "kā cīsiņus" un Maskavas rīcībā
ir arī orbitālie kodolieroči. Pēc šā blefa, kuram sekoja raķešu krīze
Kubā, ASV 1962. gada maijā steigšus sāka gan attīstīt pretsatelītu
programmu, gan izstrādāt kodolieroču trīspakāpju pārtvērējraķetes.
Amerikāņ
...
Lasīt tālak »
|
Ko vajadzētu zināt par Sauli jeb 10 fakti, ko jūs varbūt nezināt par mums tuvāko un spožāko zvaigzni:
1. Jūs nekļūsiet akls, uz to lūkojoties. Varbūt...
Neskaties Saulē, akls paliksi! Visai ierasta frāze, lai arī ne pilnībā
patiesa. Jūs varat sabojāt redzi, bet bojājumi lielākoties nav
visaptveroši un pilnīgi. Un acs spēj daļēji reģenerēties. Daudz
postošāki bojājumi notiek, vērojot aptumsumu, pareizāk sakot, īsu brīdi
pēc aptumsuma. Kad Saulei priekšā ir Mēness, jūsu acu zīlītes
paplašinās, un, kad izlien pirmie Saules stari, tie pārpludina aci.
Rodas fotoķīmisks bojājums, ko dēvē par solāro retinopātiju.
Ultravioletā gaisma maina šūnās notiekošos ķīmiskos procesus un
tādējādi bojā jūsu tīkleni. Bojājumi lielākoties ir nelieli, un acs
tīklenes šūnas spēj reģenerēties. Lielākus bojājumus novēro bērniem, jo
viņu lēcas labāk laiž cauri zilo gaismu. Uz vecumu lēcas paliek
dzeltenīgākas un darbojas kā dabisks ultravioleto staru filtrs.
Tomēr ar likteni nav
...
Lasīt tālak »
|
Latvijas Republikas Satversmes 93. pants vēsta, ka ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Bet, ja dzīvībai nepieciešami daži simti latu dienā, vai tādā gadījumā arī valsts to aizsargā? Šobrīd bērniem, kurus skārušas retās slimības, valsts noteikusi limitu medikamentu kompensēšanai – 10 000 latu gadā, lai gan reto slimību zāles maksā krietni dārgāk. Ko iesākt, ja bērnam konstatēta reta slimība?
Varam jau spriedelēt, ka slims bērns ir vecākiem uzlikts Dieva sods vai likteņa pārbaudījums, vai tas saistīts ar karmu, bet varam arī ieklausīties, ko par to domā sabiedrības vairākums un ko – valsts ierēdņi. Šie viedokļi liecina, ka ir nopietna plaisa starp sabiedrības viedokli un to, kā tiek sadalīta valsts nauda.
Tātad- ko darīt, ja bērnam ārsti diagnosticē retu slimību un zāles maksā dārgi? Šobrīd Ineta Skrūzmane tiesājas ar valsti par meitas Annas dzīvību, bet Kārlis Zariņš – par dēla Gustava dzīvību.
...
Lasīt tālak »
|
Laiks rit nemanot, un pieminot Ziemassvētkus šķiet, ka tas bija tik sen. Taču neraugoties uz laika straujo ritējumu vēlos informēt par LNT labdarības projektā „Eņģeļi pār Latviju” paveikto un projekta turpmākajām aktivitātēm. 21.decembrī visa Latvija vienojās vēlmē palīdzēt savākt līdzekļus ārstniecības izdevumiem 5 bērniņiem. Lai bērni dzīvotu bija nepieciešami 42 396, 95 lati. Taču notika sava veida brīnums- neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī mēs kopā saziedojām 428 778,52 Ls, gandrīz pusmiljonu! Līdz ar to labdarības akcija „Eņģeļi pār Latviju” palīdzību sniedza 108 bērniņiem un 11 jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. No šīs summas bērni saņems ( daļa jau saņem) ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, auklītes, operāciju apmaksu, ratiņkrēslus un tehniskos palīglīdzekļus, invalīdu ratiņu pacēlāju un speciālās vingrošanas un peldēšanas nodarbības, kā arī tiks izremontēti un sagatavoti dzīvokļi jauniešiem
...
Lasīt tālak »
|
Neej pa straumei, neej pret straumei... ej šķērsām straumei, ja gribi sasniegt krastu... Laiku pa laikam iepriecini kādu – kaut vai sevi. Ja Tu vari kaut ko izdarīt nejauši, kāpēc tad Tev neizdarīt to tīšām. Ja tas, ko Tu dari, Tev ir pagrūti, paskaties vai tas vispār ir Tev vajadzīgs. Nākamreiz dari vai nu labāk, vai citādi. Nebaidies aizsūtīt kādu pa nepareizu ceļu, vai gan Tu zini, kurš ir pareizais. Ja Tu paklupi un pakriti, tas vēl nenozīmē, ka Tu ej nepareizā virzienā. Migla nekad nesākas tuvāk kā soli no Tevis. Lai cik arī līkumaina nebūtu upes gultne, ūdens vienmēr tek tikai taisni. Gadās, ka pareizā risinājuma meklējumi maksā dārgāk kā kļūda. Lai kas arī nenotiktu, tas notiek laikā. Vējš atstāj aiz sevis daudzas zemes, bet arī pēc daudziem gadiem tur joprojām pūš vējš. Tev neizdosies palaist garām īstu zvaigžņu stundu. Nebaidies par sevi. Tu esi pārāk dārgs pasaulei, lai pazustu velti.
...
Lasīt tālak »
|
Dīvains un šokējošs gadījums noticis Jēkabpils 3. vidusskolā - 8. klases audzēknis Aivis mācību stundas laikā klasesbiedrenei Karīnai ar šķiltavām aizdedzinājis matus. Šobrīd policija sākusi kriminālprocesu un drīzumā lems par pāridarītāja atbildību. Gan pedagogus, gan policistus satrauc tas, ka dedzinātājs nevis nožēlo nodarīto, bet gan cenšas attaisnoties, apgalvojot, ka viss noticis netīšām-viņš aizdedzinājis šķiltavas un pielicis meitenei pie galvas, mati aizdegušies brīdī, kad viņa pagriezusi galvu. Skolas direktors Valdis Ozoliņš ir konkrēts : «Bail pat iedomāties, kas būtu noticis, ja degošos matus neizdotos ātri apdzēst un aizdegtos meitenes apģērbs! 1992. gadā dzimušais Aivis, kas klasē palicis uz otru gadu, gribējis pajokot, paķēmoties, bet tas taču ir vecums, kad skaidri jāapzinās, ka tā nav nekāda jokošanās un ka tādas izdarības, kas robežojas ar kriminālnoziegumu, var beigties ar lielu nelaimi. Gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam.» Notikušo smagi pārdzīvo ar
...
Lasīt tālak »
|
|
|
Jaunumu kalendārs| « Aprilis 2024 » | | Pr | O | T | C | Pk | S | Sv | | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | | 29 | 30 |
Statistika
Kopā online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0 |
| 
| 
| 
| 