|
|
Sākums » 2009 » Februāris » 25 » Vantalas domu graudi
Vantalas domu graudi | 18:49:22 |
Neej pa straumei, neej pret straumei... ej šķērsām straumei, ja gribi sasniegt krastu...
Laiku pa laikam iepriecini kādu – kaut vai sevi.
Ja Tu vari kaut ko izdarīt nejauši, kāpēc tad Tev neizdarīt to tīšām.
Ja tas, ko Tu dari, Tev ir pagrūti, paskaties vai tas vispār ir Tev vajadzīgs.
Nākamreiz dari vai nu labāk, vai citādi.
Nebaidies aizsūtīt kādu pa nepareizu ceļu, vai gan Tu zini, kurš ir pareizais.
Ja Tu paklupi un pakriti, tas vēl nenozīmē, ka Tu ej nepareizā virzienā.
Migla nekad nesākas tuvāk kā soli no Tevis.
Lai cik arī līkumaina nebūtu upes gultne, ūdens vienmēr tek tikai taisni.
Gadās, ka pareizā risinājuma meklējumi maksā dārgāk kā kļūda.
Lai kas arī nenotiktu, tas notiek laikā.
Vējš atstāj aiz sevis daudzas zemes, bet arī pēc daudziem gadiem tur joprojām pūš vējš.
Tev neizdosies palaist garām īstu zvaigžņu stundu.
Nebaidies par sevi. Tu esi pārāk dārgs pasaulei, lai pazustu velti.
Seko tiem, ar ko Tev ir pa ceļam.
Saki paldies garām palaistajām iespējām par līksmo cerību sajūtu.
Izliecies, ka Tev ir viegli – Tev noteikti kļūs vieglāk.
Vājo sit kā nu pagadās, stipro – tikai līdz nāvei.
Ja Tev nav prasījuši, vai Tu gribi kauties, Tu pats izvēlies noteikumus.
Ja ienaidnieks ir Tevi pārsteidzis negaidot, un Tu vēl esi dzīvs – viņš ir Tavās rokās.
Nebaidi vājo – paniku nav iespējams vadīt.
Nebaidi to, kas līdzīgs – tas nekad nav droši.
Nebaidi stipro – ja nu tas izdodas.
Tu vari palīdzēt pasaulei tai traucējot, vai gan pasaule nevar izdarīt tāpat.
Pasaulei vajadzīgs ne Tavs labums, bet Tava līdzdalība.
Kas pateiks vējam, ka tas pūš ne tajā virzienā.
Akmenim, kas krīt bezdibenī ir daudz iespēju nesasniegt dibenu.
To, kas šaubās, pagrūd jebkurā virzienā. Ja tas nebūs īstais, viņš atgriezīsies.
Ejot prom pieklauvē.
Pirms paņemt savu daļu pajautā, bet, ja nedod, atņem.
Ja nu gribi reiz samaksāt parādus, sāc ar parādiem pašam pret sevi.
Uz barību salido gan mušas, gan sarodas zirnekļi.
Cūkai arī ir dzīves mērķis, bet viņu vienalga apēdīs.
Ieelpojot Tu ņem, vai Tu atdod izelpojot...
Ja tu reiz esi nopircis grāmatu, tad Tavs tajā ir tikai papīrs.
Zāle aug zemei par to nejautājot.
Plēsoņa necīnās, viņš ēd pusdienas.
Lāsti un slavēšana neko nenes tam, kas ir to cienīgs.
Dzīvot tuksnesī var tikai pie avota, bet dzīvot var ne tikai tuksnesī pie avota.
Plēsoņas acis skatās uz priekšu, upura acis pa malām.
Ja reiz ir mākonis, kādam viņš noteikti aizsedz sauli.
Tilta vidū nav jēgas domāt, kur iet tālāk.
Ja kāds grib no Tevis kaut ko paņemt neprasot, lai pamēģina atņemt. Ja viņš var to izdarīt, tad viņš ir tā cienīgs.
Ko vari izdarīt, labāk izdari tagad. Kas to zin’, vai vēlāk vairs varēsi.
Katram kuģim ir enkurs, kas neļauj peldēt. Vai tas ir ļaunums?
Neviens Tev nepateiks, kurp viņš iet, bet tikai, kurp viņš cer nonākt.
Acis pakausī nepaglābs no lietus.
Lakstīgala barojas no tārpiem.
Ja galvaskauss smejas, viņam ir uz to savi iemesli.
Zivs nevar pasildīties pie ugunskura.
Katrs nes sevī savus mēslus. Jautājums, kurp?...
Vai Tu esi pats izkalis savu šķēpu?... |
|
Kategorija: Nopietni par nopietno |
Skatīts: 2160 |
Pievienoja: Protagors
| Reitings: 0.0/0 |
|
|
Statistika
Kopā online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0 |
| 
| 
| 
| 