Žurnāla "Foreign Affairs" šāgada marta–aprīļa numurā divi ASV profesori — Kīrs Lībers (Keir A. Lieber) un Derils Press (Daryl G. Press) — publicējuši rakstu ASV kodolpārākuma izaugsme (The Rise of U.S. Nuclear Primacy). Raksta autori apgalvo, ka pamats, uz kura pēdējos 40 gadus veidota starptautiskā stratēģiskā stabilitāte, izzūd un iesākas neierobežotas ASV stratēģiskās dominances ēra.

Runa ir par tā saukto MAD (mutually assured destruction — drošu abpusēju iznīcināšanu. Starp citu, angliski tas nozīmē arī ārprātīgs, traks — aut. piez.). Gandrīz pusgadsimtu spēcīgākās pasaules kodollielvalstis — ASV un Padomju Savienība — bija spiestas ierobežot savu ārpolitisko agresivitāti, jo skaidri zināja, ka, izraisoties trešajam pasaules karam, tās tiks iznīcinātas, proti, nevienai no valstīm nepiemita spēja dot tādu pirmo kodoltriecienu, kas pilnībā iznīcinātu otras valsts spēju dot iznīcinošu prettriecienu. Tādējādi kodolkara uzsākšana bija līdzvērtīga kolektīvai p ... Lasīt tālak »

Tūdaļ pēc pirmā mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanas 1957. gadā sākās arī pētījumi, kā neitralizēt pretējās puses palaistos satelītus. Pirmo mēģinājumu notriekt pašu palaistu pavadoni ar raķeti, kas izšauta no lidmašīnas B–58, 1959. gada 3. septembrī izdarīja amerikāņi, taču raķete eksplodēja pirms laika. Tā paša gada 13. oktobrī eksperimentu atkārtoja, raķeti izšaujot no lidmašīnas B–47. Šoreiz tā eksplodēja tikai 6,4 kilometru attālumā no satelīta Explorer–6, uz kuru bija nomērķēta, un to varēja uzskatīt par vērā ņemamu panākumu.

Ņikitas Hruščova blefs

Ļoti ticams, ka ASV necenstos attīstīt pretsatelītu tehnoloģijas, ja vien PSRS līderis Ņikita Hruščovs nebūtu lepni paziņojis, ka PSRS štancē kodolraķetes "kā cīsiņus" un Maskavas rīcībā ir arī orbitālie kodolieroči. Pēc šā blefa, kuram sekoja raķešu krīze Kubā, ASV 1962. gada maijā steigšus sāka gan attīstīt pretsatelītu programmu, gan izstrādāt kodolieroču trīspakāpju pārtvērējraķetes. Amerikāņ ... Lasīt tālak »