Lielo pārmaiņu pulkstenis tuvojas jaunam Laikam

Katra turpmāko rīcības programmu noteiks atbilde uz jautājumu – kad tās Lielās Pārmaiņas var notikt? Patiesība ir tā, ka mēs ar Černobiļas avāriju jau iegājām Lielo Pārmaiņu Laikā. Zemes laika gadu varam salīdzināt cilvēka dzīvē ar 1 sirds pukstu. Tāpēc daži desmitu gadu Zemei ir tikai īss moments. Vienai Pasaules mēroga krīzei izgājām un attiecīgo pieredzi ieguvām, pārciešot pat 20 000% inflāciju ( 200 reižu kritās mūsu naudas vienības vērtība!) 1991.-1995.g. Padomju Savienības sabrukumā.

Nedz Edgars Keisijs, nedz Skallions nedod skaidru atbildi uz šo jautājumu, jo Zemes Kopējā Informatīvā laukā laikam mūsu – cilvēku izpratnē nav konkrēta jēdziena – diennaktis, nedēļas, mēneši, gadi, kas būtu saistīti ar konkrētā iespējamā notikuma norisi. Mums – cilvēkiem to ir grūti saprast, jo mēs visus bijušos notikumus saistām ar konkrētu datumu. Paanalizēsim visvienkāršākos likumus Kosmosā. Cēloņu un Seku likums nosaka, ka katram iespējamam notikumam ir daudzu cēloņu komplekss un kamēr Cēloņi ir darbībā, tas iespējamais notikums nevar iestāties. Piemēram, saimniecei ir jāizcep maize piektdienas vakaram. Tāpēc viņa ieliek rūgt mīklu jau diennakti iepriekš. Taču, ja uznāk auksts laiks, vai gadījusies slikts raugs, tā mīkla neuzrūgs un maizi iznāks cept tikai sestdien.

Mūsu tautietis Vijciemā Artūrs Goba savulaik aprakstīja Informāciju, ko ieguva jutīgs cilvēks pie enerģētiski spēcīga akmens, ko sauc par Dievekli. Tad tika paziņots, ka lielas pārmaiņas Latvijas teritorijā notiks pēc liela Etnas vulkāna izvirduma. Raksturīgi, ka arī Edgara Keisija informācijā Etnai kā sākuma momentam lieliem Zemes notikumiem ir atvēlēta liela nozīme. Savukārt Vijciema Dieveklis precizē, ka Etnas lielais izvirdums notiks ziemā, kad šeit būs sniegs. Vulkanologi raksta, ka Etnas aktivitāte pēdējos gados ir pieaugusi un ir notikuši jau vairāki nelielie tā izvirdumi daudz biežāk kā agrāk. Tas nozīmē vien to, ka mēs arvien vairāk tuvojamies grandiozām pārmaiņām uz Zemes – materiālajā pasaulē.

Mūsu sabiedrība jau ir izgājusi lielu politisko krīžu pieredzi 1991 -1995.gados un pēc pieredzes līdzības varam prognozēt secību kas un kā tagad notiks jau Pasaules mērogā.

1.Posms – vispārējās krīzes iesākums kā inflācijas arvien straujāks pieaugums un cenu lavīnveida celšanās uz pieprasītākajām pārtikas precēm. Arī šī procesa sākumu jau Pasaulē novēro.

2. Naudas kā starpvalstu norēķinu valūtas vērtības strauja krišanās un vispārēja atteikšanās no ASV dolāra kā norēķinu naudas. Jau redzam US $ neatgriezenisko vērtības krišanos Pasaulē.

3. Tālo un ilgstošo piegāžu apgrūtinājumi un apstāšanās tuvāko 3-4 gadu laikā tieši norēķinu apgrūtinājumu dēļ.

4. Dažādu rūpniecības nozaru apstāšanās kādu izejvielu piegādes traucējumu dēļ. Visvairāk varētu ciest lielās starpvalstu korporācijās, kur detaļu un komponenšu piegādes notiek lielā attālumā.

5. Valstīs sāks trūkt preces, kuras neražo uz vietas un to ražošanas atjaunošana prasa laiku un līdzekļus.

6. Starpvalstu norēķinu trūkumu dēļ apstājas importa degvielas un enerģijas piegādes un to trūkums tirdzniecībā strauji sadārdzina esošo apjomu, kas aptur enerģijas un importa materiālu ietilpīgās ražotnes.

7. Tautas lokāli var mēģināt atjaunot ražotnes, kuru produkcija noder kā bartera tirdzniecība, sevišķi pārtika, jo bijušo valstu struktūras vairs nespēs vadīt tautsaimniecību, bet trūkst lēta vilkmes spēka. Skalliona prognozēs ir rakstīts, ka pašreizējās ASV vietā izveidošoties vairākas dzīvotspējīgas kolonijas.

8. Pasaulē sākas lielu tautu masu pārvietošanās pāri robežām, kas rada nemierus un karus – lokāli pilsoņu kari un iespējama arī Āzijas un Āfrikas apvienotās musulmaņu armijas iebrukums Eiropā. Nostradama pareģojumu interpretācija sniedz ziņu, ka tas varētu notikt pēdējā Pāvesta valdīšanas laikā, kā bezgalīgā musulmaņu un kristiešu (ticības brāļu) naida uzliesmojums. Viens no pēdējiem trim Pāvestiem būšot polis (pēc Nostradama), tātad pašlaik kristiešus vada vai nu priekšpēdējais vai pēdējais Pāvests un redzam taču, ka viņš nespēj nomierināt dažādās ticības pretrunās satracinātos musulmaņus.

9. Iespējamo ģeoloģisko pārmaiņu laikā arī Eiropas valstis var zaudēt daļu teritorijas jau pirmajā pārmaiņu posmā – gar Vidusjūru, gar Atlantijas okeānu, Norvēģijas ziemeļos, tāpēc tautu pārvietošanās ir iespējama arī Eiropā. Skaidrs, ka ledāju kušana Pasaulē paātrinās un jau pēc 50 gadiem daudzi miljoni cilvēku no piejūras pilsētām būs spiesti pārvietoties uz augstākām vietām. Tāpēc arī Rīgas mūžs jau ir salīdzināms ar pašreizējo bērnu mūžu un piepildīsies senās vietējās lībiešu tautas zintnieku redzējums – jūras izplešanās senos krastos un „Rīgas nogrimšana”.

10. Tautu izdzīvošanai ļoti noderīgi būs esošā cilvēku intelekta sniegtie risinājumi un labāk spēs izdzīvot tautas, kur vēl ir palikuši vietējie zinātnieki un inženieri, kā arī kaut minimālas ražotnes, kuras spēs ražot izdzīvošanai nepieciešamo un arī bartera preci apmaiņas tirdzniecībā ar citām tautām. Ļoti svarīgas būs savu „sakņu apzināšanās” tautā kā informatīvi – enerģētiskā saite ar Māti –Zemi.

Šīs pārmaiņas varētu Zemes laikā notikt vairāku desmitu gadu laikā, bet ļaunākā iespēja ir to koncentrācija dažos gados, tāpēc vēl ir iespējas daudzveidīgi sagatavoties, bet to spēs veikt tikai tālredzīgie, kuri saprot objektīvi esošos Cēloņus tālākām Sekām.

Zemes pārmaiņas jau ietekmē cilvēku veselību

Pasaules medicīniskā literatūrā parādās statistisko datu apkopojumi, no kuriem izriet, ka pēdējos 10-15 gados ir palielinājusies saslimstība arī ekonomiski attīstītās valstīs un sevišķi saslimšana ar vēzi – par 30%, sirds un asinsvadu slimībām, vairogdziedzeris, insulta parādības, dažādas baktērijas urīna sistēmā u.c.. Ļaundabīgā audzēju slimību pieaugumu saista ar jonosfēras un ozona slāņa pavājināšanos, jo cauri šim aizsargājošam slānim tagad Zemi sasniedz daudz spēcīgāks jonizējošais starojums no kosmosa, kas spēj bojāt šūnu kodolu. Otrs globāls cēlonis ir Saules aktivitātes periodos notikušie izvirdumi, jo pēdējos Saules ciklos tie ir kļuvuši vairāk un izvirdumu nestās lādētās daļiņas Zemi bombardē daudz vairāk, bet 2012.gadā mūs var sasniegt daudzkārt spēcīgākas Saules daļiņu plūsmas.

Klimata izmaiņas ne visiem ir piemērotas, jo ilgstoši lieti ziemā var izsaukt mūsu klimatā pie sniega pieradušiem depresiju. Īstu ziemu trūkums izmaina dažādu kukaiņu izdzīvošanu un tagad jau dažviet novēro Nīlas gripu (piemēram, Volgogradā) ko pārnēsā kādi siltumu mīlošie Āfrikas odi. Līdzīgi ir sagaidāmas citas dienvidnieku slimības pie mums – mērenā klimata zonā.

Spēcīgās un ilgstošās lietusgāzes ir tieši draudi upju lejtecēs dzīvojošiem un pārtrūkstot piegāžu ceļiem, pat dzeramais ūdens kļūst bīstams, izsaucot dažādas sērgas kā nesenais taifūns Mjanmā ar 100 000 upuriem.

Dažādi taifūni, lietusgāzes var ilgstoši pārtraukt piegādes un izrādās, ka aptieku tīklos nemaz nav tik daudz rezervju, lai iztiktu ilgāku laiku bez pieveduma, tāpēc arī palīdzība cietējiem nākotnē var kļūt apgrūtināta. Šādu situāciju jau novēroja pat bagātā ASV, kas nespēja apturēt traģēdiju un daudzu miljonu pilsētas Jaunorleānas iznīcināšanu. Par jau novērotām klimata izsauktām traģēdijām Dienvidāzijas valstīs Pasaulē tika runāts daudz – Bali un Mjanmā, bet mūsu presē tas tika klusāk aprakstīts, jo vēl nesen raksti par Pasaulē notiekošām izmaiņām Latvijā šķita kā „aizliegtais temats”..

Šūmana starojuma izmaiņas

Vācu ārsts Šūmans (Dr W.O. Shumann) 1952. – 1957. gados daudz pētīja zemfrekvences starojumu 5 – 50 Hz, kas ir sevišķi zemo frekvenču diapazonā, kurā izstaro arī mūsu smadzenes. Viņš pieņēma, ka šajā diapazonā ir arī Dabas starojums kā visā dzīvā uzturētājs. Šī doma tika arī dažādu zinātnieku pētījumos pierādīts un izrādījās, ka šajā diapazonā starp Zemi un jonosfēru novēro noteiktus Šūmaņa starojuma maksimumus – kā raksturīgas lielākas intensitātes zonas: 7,8, 14,0, 20,0, 26,0, 33,0, 39,0, un 45,0 Hz. Interesanti, ka pirmie kosmonauti ļoti cieta no šī starojuma trūkuma un lai viņi varētu normāli strādāt, Zemes pavadoņos tika izmantoti speciāli elektromagnētiskie svārstību starotāji.

Šūmaņa starojuma pētījumi nav vienkārši veicami, jo uztvērēju antenas sevišķi zemām frekvencēm ir grandiozas – to izmēri ir no 20 km līdz pat 50 km. Tehnikā šo diapazonu izmanto militāriem sakariem ar zemūdenēm, jo šo starojumu nevar pārtvert kā radioviļņus.

Mūsu skatījumā svarīgi ir uzzināt, ka zinātnieki ir konstatējuši, ka pēdējos gados strauji paaugstinās pirmās Šumana rezonanses maksimums frekvence ( 7,8 Hz) Zemei. Agrākā 7,8 Hz maksimums tagad ir „pārvietojies” uz aptuveni 12 Hz zonu. Tas nozīmē to, ka gribam, vai negribam, bet Zemes – jonosfēras zonā esošā zemas frekvences rezonanses joslas ir pārvietojušās uz augstāku svārstību zonu un tas ietekmē cilvēka fizisko veselību, emocionālo, mentālo un psihiskos līmeņus. Daži biologi domā, ka tas palielina bioloģiskās dzīves intensitāti un parastā 24 stundu diennaktī paveicamo, tagad mūsu smadzenes un arī šūnas spēj to pašu paveikt daudz īsākā laikā – 16 stundās. Attiecīgi var samazināties arī nepieciešamais miegs no 8 st uz 6 st. Ne visi cilvēki šīm lielajām izmaiņām apkārtējā vidē tiek līdzi un rodas ķermeņa parametru novirze no normas, ko parasti dēvē par saslimšanu.

Piemēram, pēdējos gados ziemeļu puslodē ir strauji pieaudzis vēža slimnieku skaits – par 30% 10 gados, bet Latvijā esot it kā 20% vēža slimību pieaugums. Ārsti runā, ka strauji pieaug arī insulta un infarkta gadījumi pat visai jauniem cilvēkiem. Saslimstībai ar vēzi varētu būt tieša saite ar ozona slāņa samazināšanos, jo tāpēc aktīvais starojums no kosmosa vairāk bombardē mūsu organisma šūnas, radot to bojājumus. Ja imūnā sistēma un vairogdziedzeris ar šo palielināto ikdienas bojāto šūnu utilizāciju un izvadīšanu vairs netiek galā, tad novēro saslimšanu ar ļaundabīgiem audzējiem.

Vienīgā zināmā palīdzība ir imūnās sistēmas pretestības spēju paaugstināšana ar dabiskajām vielām no augu valsts – dažādas ogas, augļi, kaltētas lapas spēj palīdzēt daudz vairāk par sintētiskajiem preparātiem, jo pašreizējais uzbrukums cilvēka organismam ir pilnīgi neizpētīts. Otrs palīdzības avots ir jonizētie avota ūdeņi, kurus tautā sauc par „dzīvais ūdens”. Tie ir kopš 1988.gada visai plaši pētīti un izstrādātas labi aparāti, kuri veiksmīgi strādā dažādās ES valstu slimnīcās. Zināms, ka pirms daudziem tūkstošiem gadu virszemes ūdeņu potenciāls bija -350 mV, kāds tagad ir tikai veselu cilvēku un dzīvnieku asins potenciāls. Saslimstot, asins potenciāls krītas līdz pat 0, bet iedodot slimniekam vien speciāli uzlādētu ūdeni, novēro daudzu aizsardzības funkciju uzlabošanos. Diemžēl, bet šādu lādētu avotu ūdens ir reti sastopams, bet biežāk ir ap -250 mV, – 300mV, tāpēc speciālā aparatūra slimnīcās būtu ļoti noderīgs palīgs.

Zīmīgi, ka Latvijas veselības aizsardzības sistēma, nepieņēma perspektīvo jauno tehnoloģiju slimnīcās, kur portatīvā aparātā var ražot jonizēto „dzīvo” ūdeni un iegūt arī anolitu – Dabai nekaitīgo dezinfekcijas šķīdumu, kurā aktīvā hlora saturs ir 200 reižu zemāks kā importa dezinfekcijas līdzekļos. Nelaime bija apstāklī, ka slimnīcās šī tehnoloģija deva lielu naudas ekonomiju ( valsti virs 1 000 000 Ls) un nevajadzēja importēt dārgos dezinfekcijas līdzekļus un tādejādi daudziem dakteriem zuda peļņa no starpniecības. Pēdējā slimnīca, kura turējās pret ierēdņu spiedienu bija Gaiļezers”, ko drīz „pievienos” un „rekonstruēs” atbilstoši Veselības ministrijas „gaišajiem prātiem”. Latvijas zinātnieku novērojumi par elektroķīmiski aktivēto šķīdumu spēju paaugstināt šūnu rezistenci un kopumā imūnās sistēmas spēju pretoties ārējiem apstākļiem bija sensacionāli nozīmīgi, taču tie neguva valstī valdošo ievērību…. Acīmredzot , ka zinātnieku idejas spēj apsteigt cilvēku sapratni, bet glābt kādu cilvēku grupu no „dabiskās atlases” būtu pret Dabas likumiem, tāpēc vērosim bezkaislīgi baktēriju pasaules aktivēšanos un līdzšinējo ķīmisko preparātu bezspēcības palielināšanos pret t.s. „hospitāļu infekcijām”.

Daži zinātnieki domā, ka Šūmana rezonanses maksimumu frekvenču paaugstināšanās nozīmīgi ietekmēs cilvēka spēju izmaiņu uz paaugstinātās jutības pusi un tie, kurus saucam par „ekstrasensiem” arvien vairāk kļūs mūsu sabiedrībā. Pašlaik bieži novēro t.s. „apziņas paplašināšanās” parādību, kad cilvēks kādu stresa situāciju rezultātā (klīniskā nāve, elektriskais trieciens, avārija, liela krīze ģimenē vai sabiedrībā u.c.) pēkšņi pilnīgi izmaina iepriekšējos, arī sabiedrībā pieņemtos uzskatus, un sāk darboties pilnīgi citā jomā, attīstot lielu talantu. Naivi un muļķīgi ir šādam, pārvērstam cilvēkam pārmest, ka viņš ir pametis visu veco uzskatu sistēmu, jo faktiski visi kritizētāji ir palikuši tur „vecajā” uzskatu sistēma, bet pats „savādais” ir guvis Patiesības dzirksti. Parasti dziļākā analīzē izrādās, ka šis „pārvērstais” ir nonācis tiešā kontaktā ar savu Konsultantu no Garu Pasaules, ko grieķi dēvēja par talantu, par dēmonu, un atviegloti saņēmis kādu Vēstījumu no sabiedrības pašlaik neatzītās Garu Pasaules. Attiecīgi cilvēks ar paplašinātu apziņu spēj redzēt un saprast daudz tālākus iespējamos notikumus un attiecīgi pareizāk un mērķtiecīgi rīkoties.

Jāpiebilst, ka pastiprinātu Šūmana starojumu var katrs novērot Zemes Spēka vietās, kur agrāk tautām bija savas Svētvietas. Sevišķi tas pastiprinās Saulgriežu laikā, kas izskaidro to patiesību kāpēc daudzās tautās Saulgriežos pulcējās pie piramīdu veida pakalniem. Tur kūra ugunskurus tieši Zemes Spēka vietu centrā, veica dažādus rituālus, bet svarīgākais bija – ziņojums par sava talanta attīstību, Skumjš fakts ir tas, ka latvieši ir aizgājuši no senču zināšanām tik tālu, ka vairs neievēro patiesos un svētos Saulgriežus, bet svin kādus jaunā kalendāra nobīdītus Jāņus un Ziemsvētkus attiecīgi tiek zaudēta tā patiesā saite ar dzimto Zemi – ko varam saprast ar maiju priekšstatu par „tautas sakņu zaudēšanu”.

Zemes magnētiskais lauks

Mēs esam pieraduši, ka laika ziņās parasti prognozē 3 dažāda līmeņa iespējamo ietekmi uz veselību no kosmosa. Šo prognozi izstrādā pēc Saules vēja nesto izvirduma produktu pienākšanas Zemes atmosfērā pēc aptuveni 2 diennaktīm mūsu reģionā. Zemes magnētiskais lauks jau lielā attālumā nobremzē daudzas lādētās daļiņas un tās novirza uz polu pusi, kur novēro grandiozas ziemeļblāzmas, kas ir šo lādēto daļiņu neitralizācijas process, jo tām saduroties ar atmosfēras gāzēm notiek gaismas izstarošana. Vairāki jau ir novērojuši, ka atmosfēras augšējo slāņu spīdēšanu un ziemeļblāzmai līdzīgas ainas jau novēro arī mūsu platumā. Tas nozīmē to, ka Zemes magnētiskais lauka apvalks ir kādā veidā izmainījies (vai izmainīts?).

Daži zinātnieki raksta, ka Zemes magnētiskais lauks mainās un drīz varētu notikt pat Zemes magnētisko polu pārmaiņa, bet pirms tās varētu uz īsu laiku samazināties vai „pazust” esošais statiskais aizsarglauks. Tehnikas jomā šajā laikā varētu notikt dažādu elektronisko sistēmu daļēja vai pilnīga izslēgšanās. Publicēta informācija, ka 1989.g. Kvebekā elektroniskās un elektrības vadības sistēmas atslēdzās tieši kādu Zemes fizikālo parametru izmaiņu rezultātā.

Zemes magnētiskā lauka samazināšanās parādību jau novēro pašlaik līdz pat 10%, bet tiek prognozētas daudz grandiozākas pārmaiņas Zemes magnētisko polu pārmaiņu laikā, kas varētu ilgt pat dažas dienas. Skaidrs, ka šajā laikā nevajadzētu izmantot kādus tehniskos pārvietošanās līdzekļus – lidmašīnas, vilcienus, auto u.c., jo to vadības sistēmas ir iespējams sabojāt. Arī cilvēka izturēšanās Zemes magnētiskā laukā pavājināšanas laikā ir neprognozējama, tāpēc visieteicamākais ir pavadīt šo iespējamās dramatiskās izmaiņas laiku mājās, emocionāli patīkamā un mīlas pilnā sabiedrībā. Pagaidām zinātne nevar precīzi noteikt iespējamo magnētiskā lauka izmaiņu laiku, bet ir publicētas idejas, ka tas strauji tuvojas un kā viena no liecībām varētu būt Šūmaņa rezonanses pirmā maksimuma 7,8 Hz tuvošanās „kritiskai” atzīmei - 13 Hz., kura pašlaik jau ir sasniegusi 12 Hz.

Interesanti ir novērojumi par Šūmaņa rezonanses spektra izmaiņām gada laikā un novērots, ka tas vairāk uz augstākām frekvencēm pārmainās rudenī – pēc augusta, kas paaugstinās cilvēka jutību un garīgās spējas. Derētu atcerēties, ka dažādu tautu senie ticējumi māca, ka tieši rudenī pieaug iespējas „sarunāties” ar senču gariem, sevišķi veļu laikā. Tikai noteiktā laikā ir iespējams ietekmēt mūsu karmu – „likteņa lēmumu” un tas ir saistāms ar ikgadējo Saulgriežu periodiem, kad arī Zemes Spēka vietas izstaro maksimālo enerģiju. Šī Zemes enerģija kopā ar cilvēka psihisko enerģiju un Garu Pasaules pārstāvju (mūsu „sargeņģeļi”- vecais priekšstats) veido jauno – Radošo enerģiju, kas jau sen Pasaulē parādās kā atsevišķu indivīdu – ģēniju radošā darba rezultāts. Mūsdienās arvien biežāk lasām informāciju, ka atsevišķi cilvēki pēkšņi „apgūst” svešas valodas, pēkšņi sāk izcili gleznot vai spēlēt kādu mūzikas instrumentu, kad visā dzīvē to iepriekš nebija darījuši.

Zinot mūsdienu pētījumus par Šūmana starojuma ietekmi uz cilvēka jutību un spēju kontaktēties ar Informācijas laukiem un Garu Pasauli, varam secināt, ka senču ticējumiem par iespējamiem kontaktiem Veļu laikā ir fizikāls pamats, ko agrāk cilvēki vienkārši nezināja un nesaprata – kā tas patiesībā notiek. Vēl tikai dažus gadus atpakaļ varēja lasīt dažu kontaktieru vēstījumus no „čenelinga” materiāliem, ka ārpus zemes Intelekts ir nolēmis kopumā paaugstināt cilvēces sapratni par līdzšinējā dzīves veida neizbēgamo nāvi, jo tehnokratizācija ved uz visa dzīvā iznīcināšanu uz Zemes. To esot nolemts panākt paaugstinot cilvēku jutību un Saprātu ar „paaugstinātām svārstībām”- tās nedefinējot.

Lūk, jaunākie zinātnes pētījumi par Zemes fizikālo parametru globālajām izmaiņām jau liecina par reāli jau notiekošām Šūmaņa frekvenču paaugstināšanās parādību, kuras cēloņi vēl joprojām nav izdibināti un ir iespējams, ka tie ir arī kāda Augstākā Saprāta vadītie neredzamie procesi Dabā.

Pārtikas problēmas

Skaidrs, ka pārtika mums ir nepieciešama katru dienu, turklāt pat esam pieraduši pie noteiktām ēdienreizēm. Taču lielu pārmaiņu laikā – karu periodi, neraža kādā valstī, ražošanas apstāšanās un tirdzniecības bankroti vienmēr ir radījuši pārtikas trūkumu lielākā vai mazākā teritorijā. Pasaules domātāji un arī mūsu Garlībs Merķelis ir rakstījuši, ka lielu krīžu laikos pilsētas un pilsētnieki ir visvieglāk un vairāk ievainojami. Pilsētniekus var glābt tikai pietiekoši plašas lauku saimniecības. Agrākos gadsimtos kā krīzes novēroja neražas, pilsētu ražošanas iznīkšanu, kad manufaktūru vietās nāca rūpnīcas ar tehniskāku aprīkojumu, 1. un 2. Pasaules kari. Tad gan arī pilsētas bija mazākas un laukos bija pietiekoši daudz radu un darbaspējīgo cilvēku. Daudz vairāk agrākos laukos bija izmantojams roku darbs un tāpēc agrākās krīzēs laukos darbu varēja atrast daudzi pilsētnieki. PSRS sabrukšanas periodu Rīga pārlaida daudz vieglāk kā lielās Krievijas pilsētas, jo šeit lauki spēja ražot 2 reizes vairāk pārtikas par nepieciešamo, tāpēc Rīga viegli izdzīvoja 1991.-1993.g.uz lauku ekspluatācijas rēķina.

Pajautāsim 100 lauku skolniekiem – kur dabū maizi un lielākā daļa atbildēs – veikalā. Uz tādu pašu jautājumu vēl tikai 70 – 60 gadus atpakaļ lielākā daļa atbildētu – maizi izcep krāsnī no saraudzētiem miltiem, bet miltus samaļ dzirnavās no graudiem, ko izaudzē tīrumā. Tas rāda, ka arī lauku sabiedrības lielākā daļa šobrīd ir pieradusi pie regulārām pārtikas preču piegādēm veikalos no attiecīgām ražotnēm, bet neviens nav gatavs visu šo pārtikas ražošanas ciklu realizēt savā sētā, saimniecībā. Nesen jautāju tuvējās lauku skolas skolotājām – vai skolu kursos ir mācība kā cept maizi, kā audzēt ražu, kā to saglabāt līdz nākošai ražai, kā vispār plānot ģimenes izdzīvošanu, ja veikali vairs nebūtu. Atbilde bija šokējoša, jo izrādās, ka arī pašas skolotājas vairs neprot izcept maizi, bet pagastā vēl dzīvas maizes cepējas ir vairs tikai divas. Piemērotu maizes krāšņu nu jau vairs nav nevienā sētā.

Gatavojoties iespējamām krīzēm Pasaulē tālredzīgām lauku ģimenēm vajadzētu padomāt kā sevi uzturēt un kur izmitināt bēgļus no pilsētām. Svarīgi ir atcerēties vēl vectēvu prasmes ražu saglabāt, arī iespējamai pārsējai un pārstādīšanai. Tāpēc ļoti nepieciešami būs dažādi pagrabi, klētis un rijas. Pagrabus vajadzētu būvēt uz avotiem, kas ļautu sakņu, augļu ražu saglabāt bez speciālām aukstuma iekārtām līdz nākoša gada rudenim. Avota pagrabi senatnē bija ļoti plaši izplatīti gan Eiropā, gan pat tālajā Sibīrijā.. Galvenais – ir atrast pietiekoši tuvu virszemei esošu ūdens avotu pakalna no0gāzē. Tad virs šī avota uzbūvē pagrabu tā lai ūdens varētu iztecēt gar vienu vai abām sienām vaļējā veidā, bet cauri priekšnamam pa zemē esošām caurulēm. Šādā pagrabā visi kaitēkļi – sporas, baktērijas un kukaiņi virzās uz ūdens pusi, bet strautiņš tos iznes ārpusē. Pasiltinoties gaisam, notiek pastiprināta ūdens iztvaikošana, tādejādi pagrabā it kā darbojas vislabākā automātiskā temperatūras un mitruma stabilizācijas sistēma. Dažviet vēl esmu senos avota pagrabus redzējis, bet jaunajos pagrabos parasti iemontē modernās elektriskās aukstuma ražotājas mašīnas, kas labi darbosies līdz vētras nebūs sapostījušas elektrības pievades sistēmu.

Gandrīz aizmirsta ir pārtikas ilgstoša saglabāšana sālījumos, bet es vēl atceros kā pēckara gados mēs ar zirdziņu no jūras zvejniekiem atvedām mucās sālītas reņģes un siļķes, no kurām māte prata pagatavot vismaz 5 veidu gardumus.

Trūkstot degvielai laukos tālie pārvadājumi kļūs ļoti neizdevīgi un tāpēc svarīgi ir prast nodrošināt teritoriju ar visu pārtikai nepieciešamo. Tālās un mākslīgi radīto novadu vadības neko mums palīdzēt nevarēs, tāpēc jau laicīgi pašiem cilvēkiem būtu jādomā par nepieciešamo koordināciju krīžu periodos.

Ūdens apgāde daudzviet pamatojas uz elektrības sūkņiem, bet kādreiz bijušie rokas virzuļsūkņi, kas dod spiedienu arī aiz sevis uz tvertni, reti kur ir nopērkami. Tāpēc tie ir laikus jāmeklē, jāpasūta un tirgotāji no Krievijas tad tos ievedīs.

Ļoti svarīgi ir iemācīties izaudzēt savā saimniecībā visu pārtikai nepieciešamo un kooperēties ar kaimiņiem. Ja būs labi ražas uzglabāšanas apstākļi, tad liekā pārtika ātri kļūs par labu un pilnīgi pieprasītu bartera preci.

Skaidrs, ka līdzīgi kā 1991.-1993.gadu laupītāju mobilām bandām, arī nākošās krīzēs kriminālā pasaule ātrāk uzdarbosies, tāpēc teritorijas pašaizsardzība ar zemessardzi kļūs ārkārtīgi svarīga, sevišķi pa dabīgām šķēršļu vietām.

Pagaidām sabiedrība dzīvo patīkamā ilūziju pasaulītē un par iespējamām grūtām dienām pat nedomā. Tas ir pareizi, jo jādzīvo ar prieku par dzīvi, bet spējīgiem saprast un domāt par nākotni ir jau jāsāk bez panikas mērķtiecīgi strādāt.

Skatoties tālākā Zemes izmaiņu periodā, zinātnieki raksta, ka paaugstinoties Šūmaņa frekvencei, visas dzīvās būtnes sev nepieciešamo enerģiju lielākā mērā spēs uzņemt tieši no Visuma, bet bioloģiskā nepieciešamība pārstrādāt pārtiku samazināsies. Tas nozīmē to, ka nākotnes cilvēks dzīvos pilnīgi savādākā vidē, kurā dzīvniekus pārtikai nemaz neizmantos, jo organisms būs daudz ekonomiskāks un atbilstošs izmainītai Zemei..

Enerģija

Mūsu platumā dzīvošanai ir jāpatērē samērā daudz enerģijas siltumam, tehnikas darbināšanai un arī pārtikas saglabāšanai. Tāpēc svarīgi ir katru enerģijas veidu pārdomāti analizēt uz krīžu drošību, alternatīvu ieguvi un izmantošanu.

Šķietami visdrošākā pie mums ir elektroenerģija, bet arī tā var trūkt ilgstošāku laiku, ja tiek sabojātas ražošanas un vadības automātiskās sistēmas. Taifūna gadījumā arī pārvades līnijas var tā sabojāt, ka atjaunošana prasīs vairākus mēnešus. Skaidrs, ka tad laukos visur būs nepieciešamas vēja darbināmie elektrības ģeneratori vai nelielo upīšu elektrostacijas, lai vismaz radio ziņas varētu saklausīt. Pašreizējie pilsētu makšķernieki – kliedzēji PRET mazajām un mini elektrostacijām tad visi jau būs pārcēlušies uz laukiem un viņi „balsos” un aģitēs par vietējo elektrostaciju nepieciešamību.

Visai perspektīva varētu kļūt akumulatoru sistēma avārijas gadījuma, jo tad vismaz TV un radio varētu redzēt un dzirdēt,

Benzīna un dīzeļdegvielas trūkumu un to dārdzības straujo pieaugumu jau redz katrs. Diemžēl, bet 1990-os gados gāzu ģeneratoru izstrādes jau gandrīz ir aizmirstas, bet laiks būtu atgriezties pie ar malku darbināmām mašīnām un traktoriem. Iespējams, ka jau ar 2010.gadu šķidrās degvielas piedāvājums Pasaulē strauji samazināsies un ja mēs nespēsim maksāt dubultu cenu par pašreizējo, tad mašīna pārvērtīsies par metāla lūžņu kaudzi.

Siltuma apgāde pilsētām varētu kļūt par nopietnu problēmu, jo pat mežu malkas mums jau palicis visai maz, bet tās piegāde pa autoceļiem varētu izmaksāt pārāk dārgi. Laukos ir pēdējais laiks pārskatīt katras ēkas siltuma izolāciju, lai vēl vairāk par šodienu varētu ekonomēt siltumu aukstākajā laikā. Paskatījos veikalā – vai ir nopērkami zāģi malkas zāģēšanai un izrādījās, ka to ir reti kur, jo „nav pieprasījuma”. Katrai lauku sētai vajadzētu gan pierast pie benzīna un dīzeļdegvielas iespējamā trūkuma, kad zāģis un cirvis palīdzēs sagādāt ziemas periodam malciņu.

Sakari, informācija un gaisma

Vēl nesen Latvijā bija dubultotā sakaru sistēma, kurā viena bija izveidota kā droša arī atomkara gadījumā. Parastie līniju telefona sakari agrāk darbojās arī tad, kad elektrības nebija pat vairākas dienas, jo centrālēs tad bija akumulatoru un bateriju rezerves. Mūsdienu modernie telefona sakari pārtrūkst reizē ar elektrības atslēgšanos. Zināmu laiku var strādāt mobilie telefoni, bet tikai tad ja tuvējā torņa funkcijas pārņem kāds tālākais – ar elektrību vēl nodrošinātais. Ir jāatzīst, ka Valsts mērogā sakaru sistēmas nav krīžu drošas un pie ministru kabineta esošā Krīžu padome neko nav darījusi lai Valsti nodrošinātu ar informāciju ārkārtas situācijā un arī vispārējo krīžu situācijā.

Vairākās valstīs sabiedriskās TV jau pašlaik cilvēkiem māca un rāda kā sagatavoties dažādām krīzēm un kā izdzīvot. Amerikā par taifūnu briesmām un izdzīvošanu tajos ir vairākas mākslas filmas, bet skolniekiem ir mācības programmas un treniņi. Anglijas TV jau vairākus gadus raida ciklus par izdzīvošanu un krīžu situācijām un mūsu tautieši atzīst, ka tie ir ļoti pamācoši arī parastā situācijā, jo pašu ceptā maize no veikalā pirktiem miltiem iznāk reizes 4 lētāka!. Turpretī mūspusē elektrība var trūkt vairākas dienas, kad neviens pat publiski pa radio nepateiks, kad tā atjaunosies. Tā nu šeit ir iegājies, ka radio un TV var „malt” savu programmu nepārtraukti, nemaz neinformējot sabiedrību par visus interesējošām ziņām.

Ja mēs savās mājās uzstādītu automašīnām domātos akumulatorus, tad periodiski uzlādēti tie ilgstoši spētu darbināt ekonomiskos radiosakarus radioaparātus. Pašlaik jau ir nopērkamas zemsprieguma līdzstrāvas lampiņas, kas domātas automašīnām, kas dotu arī gaismu kādu laiku vakaros. Tāpēc tipveida zemsprieguma akumulatoru stacijas izveide varētu būt pieprasīts projekts katrā lauku mājā jau tagad. Pavisam labi būtu, ja neliels vēja ģenerators spētu šo akumulatoru staciju visu laiku uzlādēt.

Gandrīz aizmirsti ir pārnēsājamie petrolejas lākturi, bet tie ātri parādījās tirdzniecībā pēc elektrības līniju pārrāvumiem laukos. Vēl ir laiks tos iegādāties kopā ar kādu saprātīgu petrolejas krājumu.

Reģionu sagatavošana, pašpalīdzība un aizsardzība

Pasaulē vairāki nākotnes situāciju „lasītāji” ar izbrīnu konstatējuši, ka pašreizējās valdības nebūšot spējīgas valstis sagatavot gaidāmām pārmaiņām, tāpēc tikai pašu tautu un reģionu spēkos ir mobilizēties.

Atceros tos tālos gadus pirms iespējamās PSRS sabrukšanas, kad daudz domāju kā tam sagatavoties un „izdomāju” vien to, ka visi brīvie naudas resursi ir jāiegulda celtnēs, ceļos, mājas siltināšanā un derīgo augu audzēšanā. Par brīvo naudu iepirku visus metāla darbarīkus, kuru cena šobrīd ir jau latos vairāk kā savulaik rubļos un tā iznāk, ka esmu 200 reizes vinnējis toreiz ieguldīto, precīzāk, esmu saglabājis toreizējās naudas vērtību caur darba rīkiem un objektiem. Mēģinājumi toreizējo Zinātņu Akadēmijas Tautas Frontes vadību uzvedināt uz tālredzīgu rīcību pie iespējamās „šķiršanās” no PSRS neko tas nedeva. Pat zinātnē strādājošie pirms PSRS sabrukšanas nebija spējīgi domāt un rīkoties tālredzīgi! Daži no zinātnes nākošie politiķi – Repše un Dobelis toreiz man šķita kā no vājprātīgo nama izmukuši, bet viņi vēlāk kļuva par ievērojamiem šīs Valsts politiķiem…. Pārāk dažādās saprāta jomās ar šiem zinātniekiem mēs esam bijuši, bet tas tikai vairo manu interesi joprojām vērot šo valsti un tautu kā vēsturisku parādību, kurā diemžēl, bet maz ir jaunumu elementu.

Pašlaik lasām, ka Latvijas pensionāru naudu daudzu miljonu Ls apjomā kādi „darboņi” iegulda pašreizējos ārvalstu vērtspapīros tikpat „drošos” kā kādreiz Krievijas garantētos un tad reiz „pēkšņi” vērtību zaudējošos. Skaidrs, ka visi tie, kuri tiek pie pensiju fonda, kliegs un klaigās, ka viņi „rūpējas” par šo naudiņu – tikpat ļoti kā pašreizējie politikāņi, kad jau sen zināms Pasaulē par patieso sadrukāto „vērtspapīru” seguma trūkumu un tuvo vispārējo finansu tirgus krīzi un sabrukumu. Tad visa „ieguldītā” pensiju fondu naudiņa būs zudusi un vainīgo atkal nebūs…

Daži „turīgie” Latvijas pilsoņi ir iepirkuši zemi ASV un tieši tur, no kurienes paši amerikāņi mūk projām, jo labi zina tālās prognozes par okeāna pārņemto zemi.

Anglijas valsts jau 2002.gadā izstrādāja Valsts Projektu par Globālām izmaiņām un nākotnes lauksaimniecību. Raksturīgi, ka secinājumos bija rakstīs – jādomā par 300 000 māju un saimniecību pārvietošanu drošākos apvidos. Kā nākotnē mainīsies teritorija – par to šeit valsts līmenī neviens nedomā, bet ir jau bijušas vismaz 3 zinošo personu publikācijas „Zintniekā”, kur redzamas jūras krasta līnijas pārvietošanās daudz tālāk par esošo krastu.

Skumji raudzīties uz Latvijas grandioziem ieguldījumiem Rīgā un Pierīgā, kur jau mūsu bērni redzēs jūras klaidu. Turpretī tālākie Latvijas reģioni paliek neattīstīti. Saprātā aprobežotie politiķi vēl ilgi nespēs saprast tālākās nākotnes nesto informāciju, tāpēc katram ir pašam jādomā par savu ģimeni un dzimtas nākotni perspektīvā teritorijā.

Mana pārliecība ir, ka pašreizējā Latvijas teritorija kā patstāvīgi reģioni kļūs tur, kur būs iespējama pašaizsardzība pret laupītāju sirotāju bandām no Rīgas. Manā apvidū Gauja varētu kļūt par labu aizsardzības robežu un ja Siguldas tuvumā bloķētu robežu pa Lorupes gravu, tad jau plašāka Ziemeļvidzemes teritorija kļūtu nodrošināta. Tikai Zemessardze nākotnes kolīzijās varētu kļūt par mūsu tautas izdzīvošanas pamatu, jo esošā armijas vienības ir tieši pakļautas Rīgas ierēdņiem un partiju vadībai. Smags jautājums ir jāuzdod atklāti – vai Zemessardzes vadībā pašlaik jau ir cilvēki, kuri spēj plānot teritoriju pašaizsardzību pret jau valstī esošo ienaidnieku – laupītājiem?

Derētu atcerēties nu jau pasenu vēstures mācību no barona Alberta Mellīna. Viņš bija Cara galmā un armijas kartogrāfijas vadītājs – ģenerālis. Taču iemīlējās vietējā daiļavā no Bīriņiem – Augustē un pieprasīja atlaišanu no Cara dienesta. Cars viņam uzticēja Vidzemes ģenerālgubernatora amatu, bet svarīgākais bija uzdevums – izstrādāt likumu paketi lai zemniekus atbrīvotu no dzimtbūšanas žņaugiem, no formāli paverdzinošiem baroniem un muižniekiem. Mellīna darbība bija kā dadzis vietējiem muižniekiem tāpēc maz kas no Mellīna domām Latvijas vēsturē ir palicis publicēts. Ievērības vērtas bija viņa ierosinātās „magazīnas”, kurās zemnieki nodeva daļu graudu un sēklu, lai tie, kuriem raža aizgāja bojā, spētu aizņemties un pārsēt no jauna laukus. Mellīna izveidotā zemnieku attīstību veicinošā premēšanas sistēma bija pārāka par mūsdienu valstī esošo, jo viņš ieteica premēt un atbalstīt jebkuru, kas attīstījās, ne tikai tos bagātos kā tas ir pašreiz. Toreizējā Mellīna darbība bija orientēta uz vispārējo izdzīvošanu un attīstību. Zīmīga un mūsdienīga bija Mellīna prasība: „Mīlīga un dievbijīga izturēšanās pret meža un mājas dzīvniekiem”. Tas bija 19.g.s. sākumā, kad Pasaulē vēl atcerējās lielu vulkāna izvirdumu, kas izmeta tik daudz putekļu, ka 2 vasarās Pasaulē bija vājas ražas un visai auksts laiks. A. Mellīna ieguldītie lielie naudas resursi Vidzemes konsistorijā, no kuras procentiem tika izmaksātas prēmijas zemniekiem „viņiem svētākajā dienā pļaviņa pie manas kapličas” (citēju Baznīcas „aizmirsto” Mellīna testamentu) esot no Baznīcas arhīviem „pazuduši tā, ka pat Vatikānā to „pēdas” neatrodas. Šī atbilde parādīja šīs Baznīcas negodīgumu un alkatību kārtējo reizi.

Pašlaik Latvijas valsts atkal veido jaunos baronus, izmantojot no visas tautas iekasētos nodokļus par pārtiku (18%), kuru daļu atmaksā dažiem zemniekiem kā subsīdijas. Šie zemnieki tiek nodēvēti kā „lielražotāji”, taču jau pašreizējās klimata kaprīzēs tieši šie „ražotāji” regulāri nokļūst kritiskā situācijā un sauc pēc kārtējās Valsts palīdzības. Situāciju lauksaimniecībā sarežģīt tas, ka ES palīdzību var saņemt tikai tie, kas pērk ārkārtīgi dārgo un jauno ražoto tehniku, kas praksē atmaksāsies tikai pēc daudziem gadiem. Tad visā Pasaulē valdīs liela depresija un vispārējā krīze. Latvijā līdzīgi kā ASV 30-os gados daudzi pašreizējie „lielie” zemnieki varētu tad bankrotēt un viņu plašās zemes nonāks banku īpašumos. Banku darbinieki taču neies uz laukiem strādāt. Arī citi zemnieki neies uzņemties jau bankrotējuša uzņēmuma slogu. Tādejādi arī Latvijā var izveidoties jauni neapstrādātu lauku masīvi, kuros iespējams tiks izmitināti imigranti no appludinātām valstīm, jo Dānijas zemnieki jau šeit iepērk zemes par valsts subsidēto naudiņu.

Tādejādi mums ir jāgatavojas jaunai zemju pārdalīšanai, jo iztiku vajadzēs daudziem, bet vai šeit strādās vietējie zemnieki vai te būs daudzu valodu bēgļu pūlis – to rādīs laiks. Pārmaiņu laikā izdevīgākā situācijā būs „mazie” zemnieki, kuri jau ir pieraduši iztikt ar mazjaudas tehniku vai ar zirga spēku, tāpēc ar pārtiku bagātāki „pēkšņi” kļūs pašlaik no Rīgas tālākie reģioni.

Vēsturiskiem centriem laukos nākotnē būs atkal tendence atjaunoties, jo preču apmaiņa notiks vispirms nelielos attālumos, tāpēc pašreizējā Valsts pārvaldes pāreja uz novadiem vēlāk tikai paātrinās šādas valsts sabrukumu un atvieglos dabiski noteikto reģionu izveidošanos atbilstoši nākotnes situācijai.

Skaidrs ir tas, ka nākotnes Latvijai Rīga būs tikai kā ostas vieta, jo okeāna līmeni nebūs iespējams šeit ar dambjiem un grandioziem sūkņiem aizturēt, bet teritorijas pārvalde tiks realizēta no daudz „inteliģentāka” centra. Tādejādi tālredzīgākie jau tagad var pārvest savas ražotnes uz ilgāk dzīvotspējīgiem reģioniem, jo mūsu bērni dzīvos citā reālā valstī, ar citu reģionu struktūru un savstarpējām attiecībām.

Mana pārliecība pagaidām ir, ka tuvākos gados un gaidāmās „laika beigas” 2012.gadā 22. decembrī nenesīs pārāk lielas Latvijas teritorijas pārmaiņas, bet tās notiks tuvākajos 50 – 150 gados saistībā ar Pasaules ledāju kušanas procesa paātrināšanos un okeāna līmeņa straujo celšanos. Šajā datumā gan man ir lemts ieiet 70. gadā un to ar prieku arī svinēšu.

Tādejādi zinošiem un tālredzīgiem sniedzu vien Pasaule pieejamo informāciju, lai atbilstoši savai izpratnei un resursiem katrs spētu sagatavoties tuvām un tālām pārmaiņām uz Zemes.

(Pārpublicēts no http://spats.lv)