Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija KATRS, KĀDS, NEVIENS un JEBKURŠ.
Katrreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara, KATRS bija pārliecināts, ka KĀDS to izdarīs.
JEBKURŠ varētu to izdarīt, bet NEVIENS to nedarīja.
Kad NEVIENS to nedarīja, KATRS sadusmojās, jo tas bija KĀDA darbs.
KATRS domāja, ka JEBKURŠ to izdarīs, bet NEVIENS nevarēja iedomāties, ka KĀDS to nedarīs.
Tāpēc KATRS vainoja KĀDU, ka NEVIENS nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis JEBKURŠ.