Divi vīri ieiet krogā, un iedzer pa glāzītei. Pēkšņi viens no viņiem
"aiziet pie dieviem"... Priekšā - Svētais Pēteris. Vīrs lūdzas: -
Lūdzu, lūdzu, palaidiet mani atpakaļ tajā krogā – palika glāzīte
neizdzerta. Sv. Pēteris padomā un saka: - Nē, nē! Tu savu esi padarījis
un nāc vien paradīzē! - Nu, lūdzu, palaidiet mani! Vienalga, kādā
izskatā! Kaut vai zirnekļa veidolā. Sv. Pēteris padomā un piekrīt.
Krogā pie griestiem parādās zirneklis. Dialogs turpinās: - Bet... kā
lai es tieku lejā pie savas glāzītes? - Tu taču esi zirneklis. Pakaļā
tev ir tīkls. Spied no visa spēka un tiksi lejā. Zirneklis spiež un
laižas lēnām lejā. Pusceļā tīkls izbeidzas. - Ko lai es daru? Man
izbeidzās tīkls... - Pagaidi mazliet! Drīz sajutīsi, ka pakaļa ar kaut
ko piepildās. Tad spied atkal. Tā arī notiek. Zirneklis jau ticis līdz
glāzītes malai, pēkšņi dzird… "EI, VECAIS! MOSTIES! MAN LIEKAS, KA TU
ESI APDIRSIES!!!”
Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finanšu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt
māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē,
kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa
durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus un darbaļaudis,
valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur
pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir
sūdos.
| 
| 
| 
| 
