Robots aprīkots ar iebūvētu videokameru un balss atpazīšanas funkciju, un spēj atpazīt klientu nosauktos pasūtījumus. Jauno robotu varēs pielāgot katrai individuālajai virtuvei, noteiktu darbu veikšanai. Lai pierādītu Motoman SDA10 iespējas, Japānas televīzijā tika nodemonstrēts video, kurā redzams, cik veikli robots saliek kopā izjauktu fotokameru un spēj uzcept hamburgeriem paredzētu gaļu. Yaskawa Electric cer, ka jau tuvāko 5 gadu laikā šis robots varētu tikt ieviests pirmajās Japānas ātrajās ēstuvēs, protams, arī ASV tirgū.

Šis ir kārtējais piemērs Japānas stratēģijai panākt plašu robotu ikdienas izmantošanu. Japānas lielākajās korporācijās dažādi darbi robotu izveidē tika sākti vēl pagājušā gadsimta 70. gados, par ko liecina arī Japānas kā pasaulē vadošās robotikas valsts statuss. Tomēr tikai 2006. gada 4. augustā septiņas lielas Japānas korporācijas (Toyota, Olympus, Sega, Toppan, Fujitsu, Panasonic un Mitsubishi, kam vēlāk pievienojās vēl citi koncerni) un Tokijas universitāte paziņoja par projekta CIRT (Center of IRT – jēdzienu informācijas tehnoloģijas (IT) un robotehnikas tehnoloģijas (RT) savienojums) uzsākšanu. CIRT ik gadus tiks piešķirts miljards Japānas jenu (ap deviņiem miljoniem ASV dolāru), par atskaites posmiem kļūs 2008., 2013. un 2016. gads, bet tā pamatmērķis ir sabalansēt nācijas aizvien straujāko novecošanu ar nepieciešamo darba roku daudzumu. (Japānā ir viena no nežēlīgākajām imigrācijas politikām pasaulē, un netiek slēpts, ka tā vēlas vienmēr palikt vienas nācijas valsts, tāpēc nekāda masveida imigrācija netiks pieļauta.) Līdz ar to robotikas attīstība ir kļuvusi par visu valdību vienu no prioritātēm, jo trūkstošās darba rokas iecerēts aizstāt ar robotiem.

Tāpat projektā uzsvērta nepieciešamība panākt, ka jaunākās paaudzes, galvenokārt cilvēkveidīgie jeb humanoīdie, roboti spētu gados vecāku cilvēku vai invalīdu vietā veikt visus mājas uzkopšanas darbus, vārda vistiešākajā nozīmē nēsāt savu īpašnieku uz rokām vai apguldīt gultā, palīdzēt iepirkšanās laikā, sniegt medicīnisko palīdzību utt., kā arī pat kalpot par personiskajiem transporta līdzekļiem, aizstājot automašīnas. Protams, mehānisko mājkalpotāju izmantošana netiks liegta arī ikvienam interesentam.

Jebkurā gadījumā robotika faktiski ir tikai soli no tā, lai ienāktu jebkura – vismaz dažu attīstītāko valstu – cilvēka ikdienā, nevis tikai veiktu vienkāršas robota–automāta funkcijas pie rūpnīcu konveijeriem. Tajā pašā laikā visai maz tiek domāts par to, pie kā novedīs straujā, īpaši humanoīdo robotu attīstība. Viens no ekspertiem, kas mēģinājis prognozēt šīs jomas nākotni, ir ASV Kalifornijas štatā dzīvojošais, 1961. gadā dzimušais Maršals Breins – inženieris un datorspeciālists, kas zināms ar virkni grāmatu un publikāciju par šo jomu nākotnes perspektīvām, tieši tāpat kā ir populārā interneta portāla HowStuffWorks.com (burtiski – kā lietas darbojas) izveidotājs. 2003. gadā Breins savā mājaslapā publicēja rakstu Robotu nācija (Robotic Nation), informācija par tajā izteiktajām tēzēm parādījās daudzos medijos un izraisīja plašas diskusijas. Autors uzskatīja, ka līdz 2055. gadam vairāk nekā puse amerikāņu būs palikuši bez darba, jo viņu darba vietas masveidā aizņems cilvēkveidīgi roboti.

Šis pieņēmums balstīts gan uz virkni dažādu automātisko elektronisko sistēmu pastāvēšanu (bankomāti, checkin kioski lidostās, automātiskās degvielas uzpildes stacijas, cigarešu, saldumu un citi automāti), kas faktiski ir robotu civilizācijas pirmie soļi aizvien plašākajiem pētījumiem robotikā. (Viens no kompānijas Intel dibinātājiem – Gordons Mūrs – 1965. gadā paziņoja, ka datoru jaudas dubultojas vidēji 18 līdz 24 mēnešu laikā – šī tēze vēlāk tika nodēvēta viņa vārdā.) Līdz šim Mūra likums ir pilnībā apstiprinājies praksē, un, tendencei nemainoties, ap 2020. gadu parasta personālā datora procesors veiks 10 triljonus operāciju sekundē, tam būs terabaits operatīvās atmiņas, bet cietie diski sasniegs vienu divus petabaitus (kvadriljonu baitu). 2040. gadā šīs jaudas būs vēl nesalīdzināmi lielākas utt., kas nozīmēs ļoti strauju robotikas attīstību – šādas datoru jaudas nodrošinās, ka pilnībā automātiski darbojošies roboti būs spējīgi veikt gandrīz jebkuru fizisku darbu, vienlaikus strādājot bez mitas un izmaksājot daudz lētāk nekā dārgais cilvēciskais darbaspēks.

Atbilstoši šai traģiskajai prognozei (Lielās depresijas laikā pagājušā gadsimta 30. gados bez darba bija 25% amerikāņu) 2025. gadā tirgū parādīsies par vidusmēra automašīnām lētāki humanoīdie roboti, kuru rīcībspēja, lai arī nebūs domāšanas, bet datorprogrammas vadīta, būs pilnībā ekvivalenta cilvēka rīcībspējai. Jau 2030. gadā roboti būs pilnībā izspieduši cilvēkus no tādām nozarēm kā mazumtirdzniecība un apkalpojošais personāls viesnīcās, lidostās (robota cenu 2030. gadā Breins prognozē ap 10 000 dolāru), arī pēc mājkalpotājiem nebūs nekādas nepieciešamības, jo automāti spēs veikt praktiski jebkurus saimnieciskos darbus. Tāpat darbu zaudēs pastnieki, automašīnu šoferi, celtnieki un vēl daudzu citu jomu pārstāvji, jo 24 stundas strādāt spējīgs robots aizstāj uzreiz trīs cilvēkus, tādējādi tas varētu sevi atpelnīt četru mēnešu laikā, tāpēc maz ticams, ka korporācijas izvairīsies no vilinājuma un nesāks iepirkt robotus vairumā, lai izmantotu tos kalpotāju–cilvēku vietā.

Kā ironiski piebilst Breins: prognoze, ka 2050. gadā notiks pirmā pilnvērtīgā futbola spēle starp cilvēkiem un robotiem–humanoīdiem, ir vairāk nekā ticama, tomēr tikpat iespējams, ka tribīnes būs pustukšas – bezdarbnieki vienkārši nevarēs atļauties iegādāties biļetes.