Ņemot vērā, ka kurkumīns organismā iedarbojas uz dažādiem, savstarpēji nesaistītiem proteīniem, daļa zinātnieku uzskatīja, ka tam ir ļoti plašs iedarbības diapozons, bet citi izteica pieņēmumu, ka viela rada izmaiņas pašā šūnas membrānas divkāršā slāņa struktūrā. Tomēr līdz šim nebija veikti pētījumi, kas novērotu detalizētu kurkumīna un šūnas membrānas mijiedarbību atomu līmenī. Tagad, pēc izpētes ar kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu un diferencētās skenēšanas kolorimetru, noskaidrojās, ka zemas koncentrācijas kurkumīna devas spēcīgi ietekmē šūnas membrānas struktūru. Kurkumīns nokļūst dziļi membrānā un ar ūdeņraža palīdzību piesaistās pie fosfolipīdiem, līdzīgi, kā to dara holesterīns. Tāpat kā holesterīns, kurkumīns ierosina membrānas segmentālo strukturēšanos, palielinot tās pretestības spējas dažādām infekcijām un ļaundabīgiem veidojumiem.

[Kurkumīna ietekmē] "Membrāna kļūst disciplinētāka un sakārtotāka, bet tai cauri plūstošā informācija kontrolētāka," saka pētījuma vadītājs Mičiganas universitātes ķīmijas un biofizikas profesors Aijaluzams Ramamūrtijs (Ayyalusamy Ramamoorthy).

Profesoram Ramamūrtijam pētnieciskās intereses sasaucās ar paša pieredzi - bērnībā, kad viņš vēl dzīvoja Indijā, mazā Aijaluzuma saaukstēšanās tika ārstēta ar pienā iejauktu turmeriku, bet aizcietējuma atvieglošanai viņam palīdzēja turmerika inhalācijas.

Šobrīd profesors, sadarbībā ar citu savas universitātes nodaļu kolēģiem veic dažādu turmerika atvasinājumu izpēti, lai noskaidrotu vai to iedarbība uz šūnas membrānu ir tāda pati, kāda novērota publicētajā pētījumā.

Paralēli Ramamūrtijs pēta kurkumīna ietekmi uz amiloīdiem - polipeptīdu proteīnu šķiedru sakopojumiem, kuri tiek saistīti ar tādām saslimšanām, kā: 2 tipa diabēts, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība u.c.

Vienalaikus Ramamūrtijs uzsācis pētīt, kā šūnas membrānas ietekmē tādas dabas vielas kā polifenoli (ietilpst daudzu antioksidatīvu augu sastāvā) un kapsaicīns (no sarkanajiem pipariem izdalīts sāpes remdinošs līdzeklis).