Sākums » 2009 » Aprilis » 7 » Vēsture un tehnoloģijas jeb tehnoloģiju vēsture
Vēsture un tehnoloģijas jeb tehnoloģiju vēsture
17:12:33
1930. gadā vācu inženieris Vilhelms Kenigs pētīja Irākas muzeja Bagdādē, kas ir lielākā senatnes un laicīgās kultūras pieminekļu glabātava, pagrabus. Tur viņš atrada kasti, uz kuras bija uzraksts: "neidentificēti kulta priekšmeti".
Kastē inženieris atrada māla trauku, kura augstums bija aptuveni 15 centimetru. Tajā atradās aizlodēts vara cilindrs ar dzelzs stieni vidū. Ziņas par dīvaino atradumu nonāca presē, par to ieinteresējās zinātnieki no Pensilvānijas universitātes ASV. Speciālisti apstiprināja Keniga nojautu, ka atradums ir nekas cits kā… galvaniskais elements, vienkāršāk sakot — elektriskā baterija! Kad elementā ielēja elektrolītu, tas radīja 0,5—0,6 voltus lielu spriegumu.
Vēlāk noskaidrojās, ka tā ir viena no vairākām "baterijām", kas atrasta Selevkijas izrakumos pie Tigras. Tā ir viena no Parfjanskas caristes galvaspilsētām, un atradumu vecums ir aptuveni 2000 gadu.
Pusmiljona gadu veca automašīnas svece
1961. gada 13. februārī trīs jauni kalifornieši — Maiks Maisels, Voliss Leins un Virdžīnija Makseja, kuri bija suvenīru un juvelierizstrādājumu veikala līdzīpašnieki Olančas pilsētā, — devās uz kaimiņu pilsētas Koso apkārtni žeodu (dabiski kristāliski veidojumi, kas bieži sastāv no dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem) meklējumos. Šoreiz tika nolemts apsekot plato, kas atradās 1300 metru attālumā no Ouensa ezera.
Ar visai vērtīgu guvumu atgriezušies mājās, jaunieši sāka pētīt atradumus. Viens no tiem, kas bija līdzīgs zoss olai, šķita neparasts. Maiks sāka to zāģēt ar dimanta zāģi, taču tas viņam izdevās ar grūtībām, turklāt zāģis ātri kļuva neass. Kad beidzot žeoda sadalījās divās daļās, kompanjoni ieraudzīja ko neparastu. Žeodas apvalkā, kurš bija izveidojies no māla vai dubļiem (kas bija pārakmeņojušies), dobuma vietā, kur vajadzēja atrasties kristāliem, viņi ieraudzīja masu, kas atgādināja porcelānu. Masas centrā atradās metālisks stienis, kura diametrs bija aptuveni divi milimetri. No ārpuses to apņēma mīksts un trausls materiāls, iespējams, koks, kas zāģējot sadrupa. Pēc ārējās kontūras stieņa šķērsgriezumam bija sešstūra forma. Šķērsgriezumā starp stieni un keramiku bija redzama arī vara kārta.
Noslēpumainās "žeodas" rentgenogramma tās iekšienē konstatēja virkni dažādu no ārpuses neredzamu detaļu. Pētnieki secināja, ka atradums ir kādas sarežģītas iekārtas, visdrīzāk elektriskas, daļa. Ārēji tā vairāk atgādināja… automašīnas dzinēja aizdedzes sveci.
Pēc pētījumiem zinātnieki noskaidroja, ka šīs "sveces" vecums ir vismaz 500 000 gadu!
Mākslīgas būves
Ķīnas ziemeļrietumos, tuksnešainā un mazapdzīvotā Cinhajas provinces apkārtnē (Tibetas autonomajā rajonā netālu no Ih–Caidamas) atrodas Baihongas kalns. Ziemeļu virzienā no kalna atrodas divi Mīlētāju ezeri, no kuriem viens ir saldūdens, bet otrs — sālsūdens.
Tosonas ezera dienviddaļā atrodas piramīdai līdzīga klints, kuras augstums ir apmēram 60 metru. Pie piramīdas ir redzami trīs trīsstūrainas formas padziļinājumi. Tās ir ieejas alās. Divas no tām ir sen sabrukušas, un pa tām mūsdienās nekur nokļūt nav iespējams, bet vidējā, vislielākā no trim, ir palikusi neskarta. Ieeja tajā atrodas apmēram divu metru augstumā virs zemes. Alas dziļums un ejas augstums sasniedz sešus metrus. Tās grīda ir noklāta ar smilšu slāni, sienas ir taisnas un gludas. Šķiet, ka šai alai ir mākslīga izcelsme.
Alas ar kanalizāciju
No alas tālākās sienas augšpuses ir izvirzīta ar rūsu pārklājusies caurule, kuras diametrs ir apmēram 40 centimetru. Tāda pati caurule ir ievirzīta zem zemes, alas grīdā redzama tikai tās augšējā daļa. Pie ieejas alā klintī atrodas it kā iemontētas vēl 12 šādas caurules, kuru diametrs ir no 10 līdz 40 centimetriem. Tās ir izvietotas ļoti taisni, kas liecina par montāžas darbu augsto līmeni.
Tosona ezera krastā un tā tuvumā atrodas liels daudzums metālisku cauruļu, kuru gali ir izvirzīti no klintīm vai grunts. Šo cauruļu diametrs ir no diviem līdz 4,5 centimetriem, un tās ir "novietotas" virzienā austrumi — rietumi. Dažām ir neparasta šķērsgriezuma forma. Ir arī caurules ar daudz mazāku diametru — tikai daži milimetri, bet neviena no tām iekšpusē nav piesārņota, neraugoties uz nepārtraukto smilšu pārvietošanos šajā rajonā.
Tāda paša diametra un šķērsgriezuma caurules ir atrastas pašā ezerā. Daļa izvirzās virs ūdens līmeņa, citas ir noslēptas dzelmē.
Vai iesaistītas ārpuszemes civilizācijas?
Nedaudzo iedzīvotāju vidū šis rajons tiek saukts par "citplanētiešu būvju drupām", bet tikai 2002. gada jūnija beigās Ķīnas zinātnieki izplatīja sensacionālu paziņojumu, ka "piramīdas" pakājē un ezera krastā esošajām caurulēm ir ļoti sena izcelsme.
Daži zinātnieki uzskata, ka alas un dīvainās caurules senā pagātnē ir radījušas ārpuszemes civilizācijas, jo šis augstkalnu rajons un tīrais gaiss bija ideāli apstākļi, lai veiktu astronomiskos pētījumus.
Tieši tāpēc, tikai 70 kilometru attālumā no šīm "drupām", Violetā kalna virsotnē Ķīnas Zinātņu akadēmijas astronomiskā observatorija ir novietojusi jaudīgu radioteleskopu.
Neizskaidrojama tehnoloģijas parādīšanās
Drīzumā pēc publikācijām ar žurnālistiem tikās Ciņs Huaveņs, Cinhajas provinces administrācijas informācijas dienesta vadītājs. Viņš sacīja, ka reiz cauruļu materiāla paraugi tika nosūtīti uz tuvējās rūpnīcas laboratoriju, lai izpētītu to sastāvu. Izrādījās, materiāls satur apmēram 30 procentus dzelzs oksīda, visai daudz silīcija un kalcija oksīda. Astoņus procentus no materiāla sastāva noteikt neizdevās.
Inženieris Ljū Šaolins, kas veica analīzi, paziņoja: "Lielais daudzums silīcija un kalcija oksīda liecina par to, ka dzelzs ir ilglaicīgi mijiedarbojusies ar smilšakmeni, kas savukārt liecina, ka šīm caurulēm ir ļoti sena izcelsme."
Ciņs Huaveņs piebilst: "Analīžu rezultāts visu atradumu vietu padara vēl noslēpumaināku. Daba šeit ir mežonīga, neviens šeit nedzīvo, un, protams, nepastāv nekāda ražošana. Tikai dažreiz šeit ieklīst gani, kuri pārdzen ganāmpulkus."
Pēc Ciņa domām, "drupas" var būt senas astronomiskās observatorijas paliekas vai pat starta laukums raķešu un kosmosa kuģu palaišanai, ko uzbūvējušas ļoti senas civilizācijas, kuras uz Zemes dzīvojušas senā pagātnē, vai arī ārpuszemes civilizācijas.
Ciņa viedoklim piekrīt arī Ķīnas Zinātņu akadēmijas observatorijas zinātniskais darbinieks Jangs Ī: "Lai apstiprinātu vai noliegtu tik iespaidīgu hipotēzi, nepieciešams sīki izpētīt visas šīs caurules, tāpat arī alas, piramīdas un teritoriju to apkārtnē, izmantojot vismūsdienīgākās metodes un iekārtas.
Piekrītu tam, ka šeit uz zemes mēs nevaram zināt kā būs tur Debesīs. Mana pirmā ildbeie attiecās uz Jēzu iepazīšanu pilnībā. Man vārds pilnība saistās ar kaut ko pabeigtu, bet Trīsvienīgais Dievs ir bezgalīgs.Un arī Debesīs cilvēks Viņu iepazīt pilnībā nespēj. Arī tur mēs nebūsim dievi, bet tikai mīļotie svētie Dieva bērni.
| 
| 
| 
| 
