Iespēja palikt nemirstīgam vai gandrīz nemirstīgam cilvēci interesē kopš mūžseniem laikiem, īstenojoties senajos mītos, pasakās un leģendās, bet mūsdienās — fantastikas romānos un kinofilmās. Visām tautas un mākslinieku radītajām fantāzijām tomēr ir kāda kopīga iezīme: patiesi nemirstīgi ir tikai dievi.
Pārējiem — gandrīz nesatricināmajiem grieķu varoņiem, Kaščejam Nemirstīgajam, vampīriem un pat no miroņiem atmodinātajiem zombijiem — ir kāda vājā vieta, kas apliecina viņu zūdamību. Tas savukārt liecina par veselīgu skepsi nemirstības jautājumā. Tomēr zinātnieki kopš grieķu laikiem, bet ticamāk, ka vēl no agrākiem laikiem šai jomai ir ziedojuši daudz pūļu, lai gan arī mūsdienās atbilde ir negatīva: mūžīgās dzīves recepte neeksistē. Velti senie ķīnieši gatavoja speciālus dzērienus no žeņšeņa, bet viduslaiku alķīmiķi karsēja savas retortes (par to daudzus no viņiem pašus uzkarsēja uz sārta). Kas zina, cik laika zaudēja Renesanses laikmeta dižgari, piemēram, Leonardo da Vinči, veicot zinātniskus un materiālistiskus pētījumus šajā jomā. Tomēr pat slikts piemērs ir lipīgs, jo arī XX gadsimta beigās un XXI gadsimta sākumā pētījumi turpinās, lai gan nemirstību garantējošu tabletīti neviens, izņemot krāpniekus, vairs nepiedāvās. Tiek izmēģināti citi ceļi, kas balstīti uz jaunākajiem tehnikas un ģenētikas atklājumiem.
Sasaldēto augļu variants
Mūsdienās populārākais, turklāt viens no vecākajiem paņēmieniem ir ķermeņa iesaldēšana. Par šādu iespēju jau XX gadsimta sākumā sāka rakstīt fantastikas grāmatu autori, piemēram, krievs Aleksandrs Beļajevs romānā Ne dzīve, ne nāve. Iesaldēšana bija kaut kas līdzīgs Herberta Velsa romānā Kad guļošais pamostas aprakstītajam variantam, kur cilvēks iemiga un atmodās pēc simt gadiem, taču solīja lielāku garantiju, ka ķermeni neskars ārējo faktoru iedarbība. Pēc Otrā pasaules kara fantastikas literatūra strauji attīstījās, un pat skeptiķi pieļāva iespēju, ka nemirstību cilvēce var iegūt tikai ar ledusskapja starpniecību. To vidū bija arī zinātnieki, kam jau 1967. gadā izdevās pilnvērtīgi (bija arī neveiksmīgi eksperimenti) apgūt iesaldēšanas tehnoloģiju. Tomēr arī pašlaik krionika — zinātne, kas pēta šo jomu, — nav varējusi pārvarēt otro fāzi — atsaldēšanu, lai gan ir izpētīts, kas traucē to īstenot.
Pirmkārt, ķermenim atkūstot, tiek bojāti apmēram 10 procenti audu, un tas ir līdzvērtīgi nāvei. Tāpēc būtu nepieciešami palīglīdzekļi — īpaši roboti, kas šos audus aizvieto vai dziedē, bet citi, kas ķermeni sagatavo iziešanai no anabiozes. Bioloģijas speciālisti, starp citu, šādas iekārtas izgatavošanu sola ap 2040. gadu. Otrkārt, zinātne tā arī nav atklājusi, vai šādu saldēšanas un atkausēšanas procedūru spēs izturēt galvas smadzenes. Skeptiķi norāda, ka pietiek ar dažām klīniskās nāves minūtēm, lai smadzenēs rastos neatgriezeniski bojājumi, bet informācija par cilvēka personību, ko glabā neitroni, pilnībā pazustu. Optimisti ne bez pamata atgādina, ka spontānas nosalšanas gadījumā galvas smadzeņu funkcijas atjaunojas, bet ne vienmēr var atjaunot arī ķermeņa funkcijas.
Par spīti visam, krionika attīstās, turklāt pastāvīga sabiedrības uzmanības piesaistīšana to ir pārvērtusi par ekonomiski izdevīgu nodarbošanos. ASV speciālajās saldētavās jau atrodas vismaz 120 cilvēku ķermeņi. Baumo, ka to vidū esot arī Volts Disnejs un Salvadors Dalī. Savu rindu uz iesaldēšanu gaidot vēl pusotra tūkstoša gribētāju, lai gan vienkāršākais iesaldēšanas veids maksā 30 tūkstošus, bet dārgākais — 150 tūkstošus dolāru. Jau līdz speciālistu minētajam 2040. gadam iesaldēto skaits var daudzkāršoties, bet krionikas kompāniju ienākumi — sasniegt miljardus
Būsim kā Drakula
Galvenais iesaldētāju konkurents, protams, ir ģenētika, turklāt ne jau pārvēršot dzīva cilvēka šūnas attiecīgā indivīda dubultniekā. Daudz lielāku popularitāti iegūst celmšūnu atjaunināšana ar injekcijām. Pētījumi liecina, ka celmšūnu daudzums audos, bet galvenokārt asinīs, stimulē muskuļu un aknu darbību, kā arī veicina dažādu ievainojumu ātrāku sadzīšanu. Jo organisms vecāks, jo tajā mazāk celmšūnu. Tāpēc jauna cilvēka asins injicēšana veicina vecāka organisma darbības uzlabošanos. Šī asins uzlabošana negarantē nemirstību, bet, pēc zinātnieku domām, palēnina novecošanas procesu, un personai, kas saņem injekciju kursu, nav jāgaida nāve un iesaldēšana. Stenfordas universitātes (ASV) zinātnieki pagaidām nav noteikuši, vai asins atjaunināšana pozitīvi ietekmē tikai muskuļaudus un aknas vai arī citus orgānus. Vienlaikus izdarīts secinājums, ka katrā leģendā var atrast racionālu patiesības graudu. Šajā gadījuma tie ir daudzu tautu nostāsti par vampīriem un citiem nemirstīgiem asinssūcējiem, kuri par upuri parasti izvēlējās jaunus cilvēkus, bet slavenais grāfs Drakula pat nolaupīja bērnus apkārtnes ciematos.
Pētniecības grupas "Human Genome Sciences" vadītājs Viljams Heizeltains uzskata, ka jaunatklājumu vēl nevar pielietot plašos mērogos. Vispirms jāgaida, lai tā efektivitāti apstiprina pasaules lielākās laboratorijas. Pagaidām pacientiem ir lielas izredzes sapīties ar šarlatāniem. Zinātnieks vienlaikus bažījas, ka kārtējo reizi iejauksies dažādu valstu valdības un reliģiskās organizācijas. Raizes nav bez pamata, jo tradicionālā klonēšana ir pavisam vai uz nenoteiktu laiku aizliegta daudzās valstīs. Jāpiebilst, ka celmšūnu iedarbīguma atklāšana ir devusi triecienu citam jaunatklājumam. Pirms pāris gadiem tika plaši reklamēts, ka zinātniekiem izdevies atšifrēt cilvēka genomu. Pašlaik kļuvis skaidrs, ka ir pieejami labi ja 20 procenti informācijas, ko satur cilvēka gēni. Nav nekādas pārliecības, ka tieši šī piektdaļa satur ziņas par mūža pagarināšanas iespējām.
Policists kiborgs
Joprojām dzīva ir ideja par dzīva organisma bojāto detaļu (lai man piedod šo apzīmējumu) aizvietošanu ar dažādiem elektroniskajiem agregātiem un ierīcēm. Kibernētiskā jeb tehnoloģiskā ideja lielāko popularitāti iemantoja pirms 15–20 gadiem, kad radās teorija nomainīt vienu vai otru bojāto iekšējo orgānu pret mehāniski izgatavotu analogu. Vēl vairāk — daži pētnieki par galveno un perspektīvāko nākotnes vīziju uzskatīja cilvēka smadzeņu ievietošanu mehāniskā ķermenī, kam uzlabošanai vajadzētu nomainīt tikai roku vai kāju. Tomēr ģenētikas atklājumi mehānikas piekritēju panākumus mazināja, līdz likās, ka cilvēkam robota izskatā ir vieta tikai kādā muzejā, kur atspoguļo veclaicīgus nākotnes prognozējumus.
Tehnokrāti tomēr nav padevušies, bet meklē jaunas jomas savu plānu īstenošanai. Pirmkārt, tiek risināti aktuāli uzdevumi: modernizē protēzes, nervu impulsu kontroli, nesen radīts mākslīgais implants acīm, kas spēj aklo padarīt redzīgu. Tuvākajā laikā tiek solīti jauni izgudrojumi, kas atvieglinās dzīvi ļaudīm ar iedzimtiem vai traumu radītiem defektiem. Otrkārt, tehnoloģiskās nemirstības piekritēji aktīvi darbojas ciparu tehnoloģiju un virtuālās realitātes jomā. Pēdējais izgudrojums jau ir guvis plašu popularitāti. Daži tā izmantotāji visā nopietnībā aicina pamest mirstīgo ķermeni un iegūt nemirstību superdatora smadzenēs. Mehāniķi var būt apmierināti — izrādās, ka ideja par cilvēka un mašīnas vienotību nav mirusi. To tikai vajadzēja attiecīgi uzlabot un padarīt plašai sabiedrībai pievilcīgāku.
Manipulatori
Ik pa brīdim, kāda sekta vai vismaz tās līderis sāk sludināt labas un sliktas idejas. Aizvien biežāk tieksme pavēstīt par sevi kā jauna ceļa, jaunas ticības vai idejas aizsācēju uzvar veselo saprātu. Var arī tēlot jauna mesijas lomu, kādu tepat Latvijā interpretēja Krievijas guru Grobovojs. Vai tie ir šarlatāni vai patiesi savai idejai ticošie — tā ir viņu pašu un viņu sekotāju darīšana. Sliktākais, ka bieži vien šo ideju mēģina uzspiest sabiedrībai ar varu vai ar meliem. Jau minētais Grobovojs solīja atdzīvināt Beslanas skolas teroraktā bojā gājušos bērnus. Citi līdzīgi priesteri ir panākuši savu piekritēju sadedzināšanos (ASV, Kanādā), masveidīgu noindēšanos (Dienvidamerikā) vai zarīna gāzes izplatīšanu metro (Japānā), lai atgrieztu neticīgos.
Visiem reliģiozajiem aktiem, kas notiek kādā valstī, kur baltās vai melnās maģijas priesteris ciematā vai šaurā kopienā nozīmē kaut ko vairāk par pašu valsti, ir neizbēgamas sekas — agri vai vēlu šī sekta, kopiena vai dzimta saskarsies ar pretdarbību no valsts, ko nevajag saukt par konservatīvismu. Tagad ir jaunas iespējas un jaunas tehnoloģijas, kas uzvar arī konservatorus. Piemēram, ASV darbojas kompānija "Zornex", kas veic visas raksturīgās izpētes, pat pārbauda DNS, bet analīzes tiek ievietotas glabāšanā, garantējot, ka klients pēc dažiem gadu desmitiem atdzims jaunai dzīvei. Tomēr visās procedūrās esot misticisma piegarša. Pirmkārt, klientam pašam ar savu enerģētisko staru (?) jāatdzīvina ķermeņa audi un DNS paraugi. Otrkārt, kompānija piešķirot iekārtu, kurā pēc nāves iemiesošoties pacienta dvēsele, kas vēlāk atgriezīšoties ķermenī. Visi pakalpojumi neesot dārgi — 8000 dolāru, turklāt ir paredzēts pacientam naudu atdot, ja gadījumā viņa dvēsele neiejūtas kompānijas izsniegtajā iekārtā...
Spēks savienībā
Divus paralēlos ceļus, kas ved uz vienotu mērķi, jau iezīmējam šajā rakstā — mehāniskais un bioloģiskais, lai gan abi ir mācījušies no sāncenšiem. Liekas, ka biologiem ir raksturīgāks evolūcijas, nevis revolūcijas ceļš. Viņi grib pakāpeniski radīt tādu gēnu variāciju, kas neļautu zust gan mirušā cilvēka personībai, gan papildinātu to ar jaunām zināšanām. Vai tādā veidā neradīsies personības dubultošanās — jauns misters Džekils un misters Haids? Atbildes nav. Nav zināms arī, vai tagadējā reliģija un valstu valdības atkal neuzskatīs izmēģinājumus par iejaukšanos Dieva un ķēniņa lietās.
| 
| 
| 
| 