Daudzi izgudrojumi šodien mums šķiet tik pierasti, ka retais atceras, kad un kā tie tapuši un kas tos radījis. Viens no tādiem tehnikas brīnumiem ir momentānais fotouzņēmums, ko asociē ar Polaroid nosaukumu.
Edvīnu Lendu — Polaroid firmas izveidotāju — viņa sadarbības partneri nekad nav uzskatījuši par nopietnu biznesmeni, bet par fantazētāju un neprātīgu ideju akumulatoru. Iespējams, tā ir leģenda, taču momentuzņēmuma ideja radusies šādi. 1943. gadā jau eksistējošās firmas Polaroid prezidents Edvīns Lends kopā ar ģimeni atpūtās dienvidos. Tētuks sācis fotografēt savu trīsgadīgo meitu, kura pēkšņi pajautājusi: "Tēti, bet kāpēc fotogrāfijas nevar ieraudzīt uzreiz?" Vēlāk izgudrotājs apgalvoja, ka jautājums radījis pārdomas un jau pēc stundas viņš redzējis ātrās fotogrāfijas rašanās procesu visās detaļās. Tiesa, iedomas realizācijai vajadzēja trīs gadus, bet tie bijuši jauki kā jebkurš sapņa īstenojums.
Pastāvīgais patentu reģistrētājs Dzīves laikā Edvīns Herberts Lends reģistrēja vairāk nekā 500 izgudrojumu pieteikumus un šajā ziņā zaudē tikai Tomasam Edisonam, kura aktivitātes gadi bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Vairākus simtus patentu iesniedza arī Lenda firmas Polaroid līdzstrādnieki. Tiesa, neviens nav fiksējis, cik daudziem no tiem savu roku pielicis pats Lends. Toties ir zināmi fakti par firmas izgudrojumu juridisko aizsardzību. Piemēram, 1976. gadā notika tiesas process par autortiesību pārkāpumiem starp Polaroid un Eastman Kodak, kas vairākus gadus ražoja savus mirkļa fotoaparātus, tā pārkāpjot autortiesības. Pēc deviņus gadus ilgušajām tiesas prāvām Kodak zaudēja un bija spiesta maksāt kompensāciju 925 miljonu apmērā, kas prāvās par autortiesībām joprojām ir rekords.
Lends šo uzvaru nesvinēja, jo jau vairākus gadus dusēja mūža miegā. Pirms tam viņu padzina no paša dibinātās firmas, kura praksē izmantoja viņa pieredzi gan patentu reģistrēšanā, gan to aizsardzībā.
Izgudrotājs kopš bērna kājas
Ģeniālais izgudrotājs Edvīns Lends dzimis 1909. gadā pārtikušā amerikāņu ģimenē. Viņa tālākie senči, protams, ir ieceļotāji no Eiropas, bet tēvs veiksmīgi tirgojās ar metāllūžņiem. Topošais izgudrotājs jau bērnībā izcēlies ar zinātkāri un neatkarīgu raksturu. Reiz tēvs viņu nopēris par fonogrāfa izjaukšanu. "Kopš tā laika," rakstīja pats Lends, "jebkura pretdarbība maniem izmēģinājumiem manī radīja velnišķīgu spītības lēkmi. Neviens un nekas nevarēja piespiest mani pārtraukt sākto eksperimentu."
Dzīves mērķi viņš saskatījis 13 gadu vecumā. Skolā fizikas stundā puisis uzmanīgi vērojis, kā ar lēcu pasniedzējs rada varavīksnei līdzīgu efektu. Pēc tam viņš cītīgi sēdējis bibliotēkā, lasot visu par optisko fiziku. Protams, jāņem vērā arī būtiska veiksme: ģimenes ienākumi bija lieli, tāpēc Lends varēja iestāties vienā no prestižākajām universitātēm — Hārvardā. Tieši tur radās pirmā ideja (17 gadu vecumā) radīt polarizējošus stiklus, kas atspoguļo pretim braucošas mašīnas gaismu, bet netraucē redzēt ceļu.
Ideja laikam likās tik vilinoša, ka Lends pameta universitāti un pārcēlās uz Ņujorku. Viens fakts no viņa biogrāfijas ir īpaši interesants: lai īstenotu savu ideju, izgudrotājs pie dzīvokļa sienas piekāris plakātu: "Katru vakaru piecdesmit cilvēku iet bojā, jo viņus apžilbina." Vēl interesants liekas tas, ka dienā Lends strādāja bibliotēkā, kur pētīja materiālus par gaismas polarizētājiem, bet naktī slepeni ielavījās (izmantojot ugunsdzēsēju kāpnes) Kolumbijas universitātes laboratorijā.
Dibina savu firmu Par spīti savai aizrautībai Edvīns Lends nav autors idejai par atstarojošajiem logiem. To jau 19. gadsimtā radīja angļu fiziķis Viljams Gerapats. Tomēr viņa radītās lēcas bija pārāk mazas, lai tās varētu izmantot praktiski. Lends bija plānojis, ka savu ieceri īstenos dažu mēnešu laikā. Tomēr polarizētā stikla radīšana ilga vairāk nekā trīs gadus. Izgudrotājs vispirms apguva lēcu mazo kristālu savienošanu ar plastikātu, lai tie atspoguļotu starojumu. 1929. gadā jaunais censonis, kam tolaik bija tikai 20 gadu, iesniedza pieteikumu biznesa patentam. Un darījums notika. Lends bija ieguvis savu pirmo patentu — turklāt 20 gadu vecumā. Viņš pats jokoja, ka izgudrotāja darbs ir visai vienkāršs — vajag tikai tikt galā ar problēmu, kas radusies nejaušā brīdī.
Pēc tam jaunais izgudrotājs atgriezās Hārvardā, kur turpināja izmēģinājumus ar polarizējošo stiklu. Tie bija tik pārliecinoši, ka sākumā viņam piešķīra atsevišķu laboratoriju, bet 1932. gadā ļāva vadīt studentu kursu, kam tika lasītas lekcijas par gaismas polarizāciju un atstarošanu. Tagad atzīst, ka tas bijis īpašs gods cilvēkam, kurš pats vēl nebija ieguvis diplomu. Tomēr nemierīgais jaunietis atkal sāka mocīties ar jaunu ideju radīšanu, tāpēc pameta mācību iestādi, turklāt vienu semestri pirms diploma saņemšanas. Var teikt, ka Lenda oficiālā izglītošanās ar to arī beidzās.
Jau pēc gada — 1933. gadā — viņš kopā ar partneri Džordžu Vilraitu nodibināja kompāniju Land Wheelewright, kuras galvenais uzdevums bija vērtīgā izgudrojuma pārdošana. Tomēr automobiļu koncerni par aizsargstiklu neinteresējās, lai gan tā pašizmaksa bija tikai četri dolāri no jebkuras mašīnas kopējās vērtības. Stāsta, ka šādu nicību radījusi vēlme iebiedēt iespējamos klientus no auto negadījumiem uz ceļiem. Toties citā jomā Lends guva panākumus, jo tolaik lielākais foto piederumu un kinokameru ražotājs — kompānija Kodak — ieguldīja naudu jaunajā firmā, lai tā ražotu polarizējošus stiklus fotoobjektīviem. Popularitāti iemantoja arī brilles ar atstarojošiem stikliem. Tāpēc ASV Optiķu savienība jau 1935. gadā nopirka licenci, lai atklātu savas ražotnes.
Stereofilmas un karš Pētniekam tomēr nebija miera. Nākamais izgudrojums — brilles stereofilmu skatīšanai. Atkal kāda leģenda. Kad brilles tika demonstrētas Harijam Vorneram (Warner Brothers filmu studijas līdzīpašniekam), tas sūrojies, ka neko labi neredzot. Tikai pēc laika atklājies, ka skatītājs ar vienu aci ir pusakls. Par spīti komiskajām detaļām Lenda biogrāfijā, viņa entuziasms neizsīka. 1937. gadā izgudrotājs nodibināja Polaroid Corporation. Tiesa, sākumā tajā bija tikai 36 līdzstrādnieki. Firma ražoja ne tikai brilles un lēcas, bet arī lampas ar regulējamu spožumu un rentgena filmiņas. Divu gadu laikā tika pārdotas preces vairāk nekā 300 dolāru vērtībā.
Tāpat kā daudzus biznesmeņus, Lendu īpaši bagātu padarīja Otrais pasaules karš. Firma ražoja nakts tēmēkļus, periskopus, binokļus. Valdība izdarīja pasūtījumu par septiņiem miljoniem dolāru, bet kara beigās firmas pārdoto preču apjoms sasniedza 17 miljonus dolāru gadā. Vienlaikus ar bagātību auga arī Lenda sabiedriskā popularitāte, it sevišķi zinātnieku aprindās. Viņa lēcas tika nosauktas par svarīgāko izgudrojumu pēdējo 100 gadu laikā. Valdība viņu uzaicināja darboties Perspektīvā militārā un tehniskā plānojuma padomē. Zinātnieks, starp citu, radīja jaunu gaisa spiegošanas koncepciju.
Turpinājās darbs laboratorijā, un 1946. gadā Lends saviem līdzstrādniekiem demonstrēja filmu, kur viena meitenīte fotografē otru un bildīte tūdaļ parādās no kameras. "Tagad jūs redzat, ka SX–70 eksistē," lepni teicis Lends. Tāds bija fotoaparāta koda nosaukums. Bet 1948. gada 26. novembrī Bostonas veikalos parādījās pirmais komerciālais modelis Polaroid Land–95. Maksāja tas gandrīz 90 dolāru (apmēram piecus mūsdienu ekvivalentā), taču tika izpirkts vienā dienā. Izgudrojums stipri mainīja dažādu ballīšu un citu saietu stilu. Tagad katrs viesis varēja aiznest līdzi bildītes piemiņai, turklāt uzreiz.
Gadsimta izgudrojums
Momentānās fotogrāfijas paradīšanās faktiski bija pēdējais principiālais atklājums fotomākslā pagājušā gadsimta pēdējos 50 gados. Bieži vien tieši to uzskata par īstāku mākslu nekā nodarbošanos ar attīstīšanu un retušēšanu. Jaunais aparāts mainīja pašu šīs mākslas virzienu. Tikai Polaroid kolekcijā vien esot 20 tūkstoši attēlu, kas uzņemti ar firmas aparātu. Lenda izgudrojuma panākumu pamatā bija neparasti ērtā lietošana. Visus savus modeļus viņš vispirms pārbaudīja mājās, vērodams, vai sieva un meita viegli tiek galā ar kasetes ielikšanu.
1963. gadā firma izlaida fotoaparātu krāsainiem uzņēmumiem, bet 1965. gadā parādījās Automatic 100 Land Camera un Polaroid Svinger. Pēdējā maksāja tikai 20 dolāru. 1972. gadā sāka ražot pilnīgi automātisku kameru Polaroid SX–70 Land. Tagad fotogrāfam atlika tikai ielādēt kaseti un nospiest podziņu. Pats brīnumdaris tomēr nebija apmierināts, apgalvojot, ka jau labu laiku neko jaunu nerada, bet tikai pilnveido vecos modeļus. Vienlaikus ar milzīgās kompānijas vadīšanu un darbu laboratorijā Lends paspēja lasīt lekcijas studentiem un veikt zinātnisko darbu. Pētot kāda paraugdemonstrējuma fenomenu, viņš atklāja, ka visas krāsas var radīt tikai ar diviem dažāda garuma dzelteniem stariem. Jau 1959. gadā firma izlaida divkrāsu televizoru, tomēr tas palika tikai kā parauga modelis. Tomēr arī šis mēģinājums zinātniekam vairoja slavu. Viņš kļuva par Hārvarda (ko nekad nebija beidzis) universitātes goda profesoru. Bet kompāniju jau 60. gadu sākumā pazina pasaulē, un tās filiāles tika atvērtas ārzemēs.
Piekrāptais ģēnijs
Lends nebija tikai apgarots ģēnijs. Kompāniju viņš turēja ar dzelzs tvērienu. Tiesa, izgudrotājam bija savi priekšstati par biznesu. Piemēram, viņš neatzina lielo uzņēmumu saplūšanu, lai gan 20. gadsimtā tas bija viens no galvenajiem efektivitātes palielināšanas veidiem. Tāpat viņš izvairījās ņemt kredītus, uzskatot, ka investēt vajag tikai savus līdzekļus. Viņš viegli varēja ieguldīt 100 miljonus jaunas rūpnīcas celtniecībā, bet taupīja divus miljonus mārketinga uzlabošanai. Tomēr viss (pateicoties izdomai) izdevās bez kļūdām. Izgudrotājs bija tā "saaudzis" ar kompāniju, ka pat iedomāties nevarēja par atkāpšanos no amata.
Notika citu akcionāru sazvērestība, kuras rezultātā 1975. gadā Lendu atcēla no kompānijas prezidenta amata, atstājot direktoru padomes priekšgalā. Pēc pieciem gadiem viņam atņēma arī šo amatu, bet 1982. gadā, tā sacīt, vispār aizsūtīja pensijā. Lends nekad nepiedeva šo nodevību. Viņš pārdeva sev piederošās kompānijas akcijas un pat nepiedalījās Polaroid 50 gadu jubilejas svinībās. Izgudrotājs mira 1991. gadā. Tomēr bez viņa kompānija novilka neilgi. Jaunā vadība nokavēja ciparu fotokameru ieviešanu ražošanā. Sākās finansiālas problēmas, un 2001. gadā Polaroid paziņoja par bankrotu. Kompāniju par nieka 426 miljoniem nopirka mazpazīstamā Petters Group.
|
| 
| 
| 
| 