Dārgie, mamma un tēti! Mūsu nometnes vadītājs lika mums uzrakstīt
vecākiem vēstuli, gadījumā, ja jūs pa televizoru redzējāt plūdus mūsu
rajonā un tagad uztraucaties. Ar mums viss ir kārtībā! Aizskaloja tikai
vienu mūsu telti un divus guļammaisus. Par laimi, neviens no mums
nenoslīka, jo, kad sākās plūdi, mēs visi bijām kalnos un meklējām Vasju.
Ak, jā! Lūdzu, piezvaniet Vasjas mammai un pasakiet viņai, ka ar Vasju
viss ir kārtībā. Viņš tikai pats nevar uzrakstīt - ģipša dēļ. Bet man
izdevās pavizināties ar glābšanas dienesta džipu. Tas bija Super! Tumsā
mums Vasju nemūžam neizdotos atrast, ja vien nebūtu bijis zibens.
Nometnes vadītājs Sergejs ļoti dusmojās uz Vasju, tāpēc, ka viņš kalnos
aizgāja viens, par to iepriekš nevienu nebrīdinot. Vasja gan taisnojās,
ka esot to viņam teicis, taču tas bija ugunsgrēka laikā, tā, ka
Sergejs, iespējams, nav viņu sadzirdējis.
Bet, vai jūs zinājāt, ka, aizdedzinot gāzes balonu, tas var uzsprāgt?
Slapjā malka nedega, toties viena telts gan nodega. Tāpat arī daļa mūsu
drēbju. Bet Igors gan izskatīsies smieklīgs tik ilgi, līdz viņam atkal
ataugs mati.
Mēs atgriezīsimies mājās nākamnedēļ, bet tikai tad, ja vadītājs Sergejs
saremontēs mašīnu. Avārijā viņš nav vainīgs. Kad izbraucām, bremzes
darbojās normāli. Sergejs jau visu laiku teica, ka tik vecai mašīnai
noteikti kaut kas salūzīs. Iespējams, tāpēc tā vairs nevar iziet
tehnisko apskati un saņemt apdrošināšanu. Taču mēs visi domājam, ka tā
ir Superīga mašīna. Sergejam ir vienalga, ka mēs to piecūkojam, bet, ja
mašīnā sēž desmit cilvēki un kļūst pārāk karsti, dažreiz viņš mums
atļauj braukt uz motora priekšējā pārsega. Viņš ļāva mums vizināties
arī piekabē, bet tad policists mūs uz šosejas apturēja un nopietni ar
mums parunājās.
Nometnes vadītājs Sergejs ir Superīgs čalis. Neuztraucieties, viņš ir
labs autovadītājs. Viņš Svetai māca vadīt mašīnu pa kalnu ceļiem, kad
pa tiem nebrauc citas mašīnas. Vienīgās, ko mēs tur redzējām, bija
kravas mašīnas, kas pārvadā baļķus.
Šorīt mēs visi lecām no klints un peldējāmies ezerā. Vadītājs Sergejs
mani nelaida, jo nemāku peldēt, bet Vasja baidījās, ka noslīks ģipša
dēļ. Tāpēc Sergejs atļāva mums paņemt laivu un pavizināties pa ezeru.
Bija lieliski! Zem ūdens joprojām var saskatīt plūdos ieskalotos kokus.
Sergejs nav tāds nūģis, kā citi vadītāji. Viņš pat neiebilda jautājumā
par glābšanas vestēm. Sergejs visu laiku ir aizņemts ar mašīnas
remontu, tāpēc cenšamies viņu lieki netraucēt. Mēs visi izgājām pirmās
neatliekamās medicīnas palīdzības sniegšanas kursus - kad Oļegs ienira
ezerā un sagrieza roku, mēs redzējām, kā darbojas žņaugs. Man un
Slavikam palika slikti, bet Sergejs teica, ka tas, iespējams, ir no
saindēšanās ar vistas paliekām. Arī viņam reiz bijis slikti, kad
cietumā ko sliktu apēduši.
Esmu tik priecīgs, ka viņš jau iznācis ārā un kļuvis par mūsu nometnes
vadītāju. Viņš teica: kamēr sēdējis, sapratis, kā darīt dzīvi labāku.
Starp citu, kas tā tāda pedofilija? Labi, man tagad jāiet. Mēs braucam
uz pilsētu, lai nosūtītu jums vēstules un nopirktu vazelīnu.
| 
| 
| 
| 